Vakar pastaigājoties pa Helsinku pilsētu nedaudz izsalkuma mākts un apburošo aromātu apmāts iegāju Ekberga konditorejā.
Tikko iegāju šajā konditorejā, tā tur esošais iekārtojums un patīkamais konditorejas un maizes aromāts uzreiz uzvedināja nostaļģiju pēc vecajiem krievu maizes veikaliem, kuros smaržoja pēc maizes un bija pieejamas piena bulciņas pa 3 kapeikām.
Atceros ka viens veikals tāds atradās blakus Pētergaiļa baznīcai un vēl skolēns būdams starpbrīžos kopā ar klases biedriem skrējām uz turieni nopirkt (bet reizēm vienkārši nošmaukt 😉 ) kādu bulciņu vai kūku.
Bet nu atpakaļ pa Ekberga konditorejas un tur atrodamiem labumiem. Ja sanāk kādreiz būt Helsinkos, un pastaigāties pa Esplanādi, tai aizejiet līdz Bulevardi 9, kur atradīsiet Ekberga konditoreju un nopērciet mīklā ceptu ābolu.
Atzīšos ka kaut ko tik apburošu un garšīgu man nav nācies ēst jau ilgu laiku:) Un kā jau norādīju virsrakstā –
mēle tika pazaudēta pēc pirmajiem kodieniem…
Neliels tips, tiem kas vēlētos kautko tādu atdarināt – ņemam vidēji lielu ābolu, mizojam, izņemam serdi. Serdes vietu aizpildam ar rozīnēm, kanēli un medu. Ābolu ievietojam kārtainas mīklas apvalkā un pārkaisam ar cukura kristāliņiem. Tad to visu cep.
Protams nebūs kā Ekbergam, bet gan jau arī garšīgi.