Valsts atblasts vecākiem bērna kopšanai līdz 1,5 gadam – tagad un pēc 2014.gada 1.oktobra

Vakardien koalīcija esot vienojusies par jaunu shēmu kā atbalstīt jaunos vecākus līdz bērna 1,5 gadu vecumam.

Vienkāršam cilvēkam diezgan grūti saprast kurš tad iegūs kurš zaudēs, minēts tika tikai tas, ka ieguvēji būs ar zemām un vidējām algām, bet tie kam lielas algas saņemšot mazāk.

Kā liels pluss tika minēts, ka valsts atbalstīs bērnu ne vairs 12 mēnešus bet 18 mēnešus. Tad nu paskaitām, kā tad tas ir īstenībā uz papīra, pie dažādām algām.

Pielikumā excel pabalsts2014 kur katrs var ielikt savu bruto algu un saprast kā tas viņu varētu ietekmēt.

Secinājumus katrs var izdarīt pats, skaidri redzms ka minimālo algu saņēmēji iegūs vairāk, toties tiem kam alga uz papīra lielāka par 600Ls, faktiski saņems kopsummā to pašu tikai nevis 1gada laikā bet 1,5 gadā. Tā teikt valsts palīdzēs visu pabalsta naudu nenotrallināt pirmajos 12 mēnešos, bet “piespiedu kārtā uztaisīs uzkrājumu”.

 

Kā Lattelcom “ietaupīja” uz modema

Šis ir stāsts par to kā mēģinot ietaupīt uz vienas lietas tiek radīti papildu izdevumi lai sasniegtu ietaupījumu.

Bija Lattelecom klients, kas jau 3 gadus lieto fiksēto telefonu izmantojot THOMSON balto IP modemu. Priekš Lattelecom galīgi neizdevīgs klients – mēneša rēķins knapi 5 lati.

Te nu pēkšņi klients aizbrauc atpūsties un aizmirst laikā nomaksāt savus 5Ls, pēc pusotra mēneša līnija uz laiku slēgta un vēl pēc nedēļas paskastītē vēstule lai klients sazvanās ar Lattelecom un vienojas par modema atgriešanu. Klients atgriežas no atpūtas mājās, konstatē ka telefons atslēgts. protams ka zvana 177 ar lūgumu pieslēgt atpakaļ telefonu jo tā kā vēl nav pagājušas 30 dienas, tad par 5Ls to Lattelecom ar prieku izdarīšot. Tik ir viena problēma – attālināti Lattelecom prot atslēgt, bet pieslēgt atpakaļ nevarot un montierim jābraucot pieslēgt atpakaļ telefona līnija klātienē (Lattelecom izmaksas Nr.1)

Piezvana montieris un tiek sarunāta tikšanās, protams tikai darba laikā. Atbrauc montieris, noņem iepriekš strādājošo modemu (laikam jau pārāk kruts priekš tik prasta abonenta) un mēģina pielikt “melno modemu”, nomocās 3 stundas ar slēgšanu un aizbrauc prom tā i nepieslēdzis. Sarunā klients ar montieri ka pēc 2 nedēļām atkal atbrauks un mēģinās pieslēgt pakalpojumu.

Paiet nedēļa un Lattelecom atsūta rēķinu par 62 latiem klientam par modemu, ko savācis montieris, jo redz tik krutu modemu klientam ar tik prastiem pakalpojumiem likt nedrīkst. Zvana klients uz 177, kur pēc ekskursijas pa taustiņu kombinācijām un virknes ieteikumu par pakalpojumu pieslēgšanas sadzird informāciju, ka piezvanījis neīstā laikā un visi operatori atpūšoties pēc garās darba dienas.

Pienāk apsolītā diena un nu jau cits montieris atbrauc un mēģina pieslēgt nu jau vēl citu melno modemu. Un atkal ir pagājušas 3 stundas, bet viss ko no klausules var dzirdēt ir šņākoņa, un saraustīta balst tā itkā runātu ar abonentu kautkur no kamčatkas tālajā 1983.gadā…

Un te nu rodas jautājums – cik vēl reizes montieris brauks mēģināt iedzīvināt melno modemu, lai itkā ietaupītu 50Ls+PVN uz 3 gadus veca baltā THOMSON modema tā vietā ieliekot veco melno motorollu.

Pagaidām izdevumu bilance:

2 braucieni, 6 stundas montiera darba + nezināms laika tehniskā dienesta laika centrāles pusē, 1 vēstule ar nepamatoti izstādītu rēķinu par modemu ko jau labu laiku kā Latelecom montieris savācis un vēl joprojām telefona klausulē skan trokšņi un nedzird runātāju…

P.S. bet varbūt tas ir tāds neafišēts veids, kā Lattelecom atsakās no neizdevīgajiem klientiem, liekot tiem pašiem pārtraukt peļņu nenesoša pakalpojuma izmantošanu?

 

Vai 10% atskaitīšana Valstij no depozīta peļņas ir “nagu maukšana” vai nav?

Ilgi niezēja pirksti uzrakstīt par deju ap nākamā gada budžetu, bet redzot cik bieži un kardināli mainās situācija izlēmu, ka netērēšu ne savu laiku, ne lasītāju nervus spriedelējot par to, ko par mūsu Finanšu ministrs nespēj noformulēt galīgā versijā 🙂 Bet ir nu izkristalizējušās lietas, kuras ir nenovēršamas un par kurām varam spriest jau tagad cik baltas vai melnas tās būs.

Kā pirmā šāda veida ziņa ir kapitāla pieauguma nodoklis, ar kuru saskarsies ikviens, kuram ir kaut daži lati ielikti depozītā, krāj kontā vai kādā citā noguldījumā kādā no LR reģistrētām kredītiestādēm. Lai arī uz doto brīdi likums vēl nav pieņemts un pat lielākās bankas (Swedbank, Parex, SEB) nezina kā tieši šo naudu ieturēs no uzkrājumiem ir skaidrs 10% vai 15% no depozīta peļņas automātiski aizies Valsts kasē.

Piemēram: jums ir depozīts 500LVL uz 6 mēnešiem ar gada procentu likmi 9,5% gadā.
Pēc 6 mēnešiem jūsu depozīts būs nopelnījis 23,75Ls, no kuriem jūs saņemsiet 21,38Ls, bet valsts 2,37Ls jeb 10% no jūsu peļņas.

Zīmīgi ka interneta vidē pie rakstiem par NĪ cenu pieaugumu daži komentē, ka cenas dzīvokļiem ceļoties, jo cilvēki ņem ārā savus noguldījumus lai nebūtu jāmaksā 10% valstij. Tāpat daudzviet izskan komentāri:”Nu es jau neiešu maksāt valstij 10%, ņemšu ka savu depozītu ārā, lai tā paliek bez manas naudas”.

Manuprāt šāda te pieeja ir līdzvērtīga iešaušanai pašam sev kājā jo:
1. Valsts atvilks 10% nevis no visas depozīta summas, bet tikai no peļņas.
2. Šobrīd, kad depozītu likmes (latiem) joprojām ir ļoti augstas un valsts kasē ir 1,5 miljardi latu “naudas pārpalikuma” ir stulbi atteikties no 90% depozīta peļņas tikai tāpēc ka 10% tiek atskaitīti valstij
3. Neliekot naudu depozītā bet turot to norēķinu kontā, visu peļņu nosmeļ banka, jo kontā esošā nauda nestāv atvilktnē bet gan apgrozās bankas sistēmā.
4. Izņemt naudu un turēt to mājās, zinot šā brīža noziedzības līmeni un dzīvokļu zādzību skaitu, vispār ir pielīdzināms iešaušanai abās savās kājās 🙂

Ko izvēlēsies tu?

 

P.S. tiem kas saka ka valsts apzog, iesaku palasīt Swedbank novembra e-žurnāla rakstu, kur ir skaisti aprakstīt kā tiek plānots šo nodokli rēķināt un iekasēt, kā arī norādīta tabula ar citu ES valstu salīdzinošām likmēm, kuras nemaz tik mazas nav.

 

Zāles pret progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokli

Jums ir liela alga, un valdība grib to atņemt. Tad ir vienkāršs un LEGĀLS risinājums: Vienojaties ar darba devēju, ka jums tiek pieņemts darbā palīgs, kuram amatalga būs daļa no jūsu pašreizējās algas.

Piemērs: Jums alga ir 1000LVL pirms nodokļu nomaksas, jūsu sieva/vīrs nestrādā un ir beidzies arī bezdarbnieku pabalsts. Tad nu formējam dzīvesbiedru par palīgu, nosakām algu 400LVL bet sev atstājam algu 600LVL.

Rezultātā vadoties pēc FM izstrādātās formulas ir iespējams uz paaugstinātā IIN LEGĀLI ietaupīt  93LVL un saņemt nevis 607LVL bet gan 290+410=700LVL.

P.S. Negribas te spamot ik pa pusstundai, bet izskatās ka FM iestājies Pilnmēness:

PVN 23% jau no ši gada 1.jūlija (tas ir pēc 20 dienām !!!!)
Neapliekamā summa IIN aprēķinam NULLE, nevis kā bija plānots 45Ls

Vispār lasiet http://www.db.lv

 

Devalvācijas “hajs” Nr.2

Šodien darbā kolēģis izlasīja Dienas Biznesa rakstu par Tverijona interviju Lativjas Radio, kurā norāda ka devalvācijas nebūs un ka Zviedru bankas tikai ūdeni mutuļo. Tad vēl atskāra ka iekš TVNET ir Andra Šķēles intervija, kurā tas iesaka nodevalvēt latu par 30% un saprata, ka viņa lati kas ir ielikti krājkontā ir nedrošībā un pat par spīti augstajiem ienesīguma procentiem tos vajadzētu pārkonvertēt uz euro. Protams eļļu ugunij kolēģa bailēm par latu pielēja Pana Klekša jociņi par latu, trešdienas BB brokastīs (ja kādam ir šis ieraksts, lūdzu padalās). Rezultātā kolēģis izteica frāzi: “Visu lieko naudu jāmaina uz eiro” un steigšus pieteica naudas noņemšanu no krājkonta.

Atzīšos ka arī es pēdējā laikā liekos naudas līdzekļus uzkrāju latos un noguldīju 1 mēneša depozītnoguldījumā,  tādējādi pieturoties pie stratēģijas maksimāli DROŠI gūt ienākumus no liekajiem naudas līdzekļiem, ieguvu papildus ienākumus. Diemžēl līdzīgi kā tas jau bija novembrī, arī šobrīd risks “uzrauties uz latu devalvāciju” ir pieaudzis un šā brīža statēģija uzkrāt liekos naudas līdzekļus latos, kad pretīm ir hipotekārais kredīts euro, ir kļuvusi nedroša. Rezultātā arī es brīvos līdzekļus konvertēju uz euro un turu 1mēneša euro depozītā, tādējādi zaudējot aptuveni 5% peļņas, bet iegūstot drošību ka “haja” gadījumā nezaudēšu uz lata vērtības samazinājuma.

P.S. Apsolu, kad SVF piešķirs otro kredīta daļu un valdība būs beidzot pieņēmusi budžeta grozījumus atgriezīšos pie lieko naudas līdzekļu uzkrāšanas Ls, bet pagaidām: “Pardon my french, labāk eiro kontā, nekā talons makā” .

 

Vai valsts atgriežas pie dzīvojamās telpas normas 8m2 uz cilvēku?

Kā raksta “atkarīgā” no nākamā gada ir plānots ieviest nodokli arī dzīvojamajām telpām (dzīvokļiem un mājām).

Tā kā par šādu soli rakstīju vēl decembrī, kad Ivars Godmanis paziņoja par izmaiņām nodokļu sistēmā 2009.gadā, tad vispārēji nekāda pārsteiguma nav. Vienīgais kas izbrīna – limiti kādus Finanšu Ministrija plāno noteikt kā neapliekamais minimums.

FM plāno noteikt neapliekamo minimums 40m2 dzīvokļiem un 80m2 privātmājām, pie tam šis limits ir nevis uz katru īpašumā deklarēto, bet gan kopumā uz mājokli. Tātad, triju bērnu ģimenei, kas dzīvo 4istabu dzīvoklī ar kopējo platību 72m2, ar nodokli neapliekamā platība būs 8m2 uz cilvēku (40m2/5cilvēki), jeb tieši tikpat cik padomju laikos skaitījās minimālā platība, kas nepieciešama vienam cilvēkam, bet par atlikušajiem 32m2 būs jāsamaksā nodoklis.

Tie kas kādreiz ir stāvējuši dzīvokļu rindā, vēl labi atcerās, ka uz tiesībām stāvēt šajā rindā varēja pretendēt tās ģimenes, kurām uz vienu ģimenes locekli pienācās mazāk kā 8m2 dzīvojamās platības.

Vēl tikai vēlējos piebilst, ka pēc statistikas Latvijā uz 1 iedzīvotāju pienākas 26m2 dzīvojamās platības, bet vidēji ES šis skaitlis ir ap 40m2, un vēl nesen šie paši ministriju darbinieki, kopā ar banku darbiniekiem un NĪ attīstītājiem mēģināja mums visiem iestāstīt, ka visiem jabūvējas un jāpērk īpašumi, jo dzīvot 26m2 “nav COOL” un ES pilsonim nepiedienas.

P.S. Atbilstoši Ķeguma novada saistošajiem noteikumiem par kapu uzturēšanu un lietošanu vienvietīgas kapu vietas izmērs ir noteikts 1,75×3 metri, kas ir tikai par 2,75m2 mazāk kā valsts plānotā norma uz vienu ģimenes locekli triju bērnu ģimenē…

 

Vecāku kopšanas pabalsts

Lai arī es (cerams) laimīgi iekļaujos tajos uz ko jaunie grozījumi neattieksies, jo mazulis piedzima aprīlī, tomēr gribētu aprakstīt savas pārdomas un emocijas.

Arī mēs ģimenē domājam saņemt vecāku pabalstu uz mani, un es turpināšu strādāt un tam par iemeslu ir tikai viens – šajā pirmajā gadā saņemtais pabalsts tiks izlietots nākamajiem gadiem, jo šeit ir tikai daži fakti:

1. Mēs ģimenē izlēmām, ka mamma ar bērnu mājās paliks līdz 2gadu vecumam. Tā kā vecumā no 1 gada līdz 2 gadiem tiek maksāti tikai 30Ls, tad šo te pirmā gada māmiņalgu mēs uzreiz dalām uz 2 un otru daļu atliekam bankā, lai nākamgad mūsu dzīves līmenis krasi nekristos.
2. Tā kā pagastā ir tikai viens bērnudārzs, kurā ir vietas tikai 240 bērniem, bet mēs esam rindā 663, bērnudārza vadītāja skaidri pateica ka ātrākais kad varam tikt bērnudārzā ir 4gadu vecumā. Vecmāmiņas kas pieskatītu mums nav, auklīte maksā vismaz 150Ls/mēnesī. Privātais bērnudārzs, maksā 250Ls+3Ls par ēdienreizi. Tātad vecumā no 2-4 gadiem ik mēnesī tiks tērēti 150Ls-300Ls par bērnu dārzu
3. Mūsu mazulim bija nepieciešama izmeklēšana pie ārsta speciālista, kuru bija jāizmeklē bērnu klīniskajā slimnīcā. Vēlējāmies pierakstīties valsts apmaksātajā rindā, diemžēl aprīļa vidū pieraksts bija uz 2009.gada SEPTEMBRI !!!. Toties ja nestāv rindā bet izvēlas maksas pakalpojumu („tikai 47 lati”), tad apskati mazulim veica jau pēc 3 dienām. Par laimi kaite ir maznozīmīga un vismaz pagaidām nekādu tālāku mediciīnas manipulāciju nevajag. Bet ja vajadzētu, tad tieši “māmiņalga” tiktu tērēta šiem te izmeklējumiem, jo nav normāli, ka bērnam kas uz pasaules nodzīvojis 2 nedēļas ir jāgaida 5mēneši (jeb 10 savas dzīves) lai tiktu uz bezmaksas izmeklējumu… un šādu jaundzimušo kas gaida uz izmeklējumiem, jo vecāki nevar atļauties samaksāt ir simtiem.
4. Dzīvokļa kredītu, kaut arī tā ir liela izdevumu pozīcija ģimenes makā nepieminēšu, jo pabalsts ir lai koptu bērnu nevis lai atmaksātu dzīvokļa kredītu.

Tad nu savelkot kopā „lielo māmiņalgu” un pretim uzliekot izdevumus, kas rodas dēļ tā ka valsts un pašvaldība nespēj nodrošināt bērnudārzus, laicīgu medicīnas diagnostiku pat jaundzimušajiem, vecāki izvēlas kopt mazuli līdz 2 gadu vecumam sanāk ka faktiskais pabalsts ir tikai viena trešdaļa no tā ko saņem vecāki, bet pārējais aiziet finansējot valsts neizdarības.

P.S. Un vispār atskatoties visā šajā māmiņu algu grozījumu epopejā vēlētos izteikt MILZĪGU pretenziju valdībai par to ka tik ilgi muļļāja šo jautājumu, skaidri zinot ka galu galā tik un tā pabalsti būs jāsamazina. Ja vēl rudenī, kad pirmo reizi ieminējās par māmiņalgu samazinājumu būtu tos arī pieņēmuši un noteikuši šo pašu 1.jūliju kā robežšķirtni, tad nebūtu tik daudz „apkrāpto” vecāku kam mazulis jau gaidībās, bet pabalsts tik samazināts, jo būtu šie te 10mēneši no lēmuma pieņemšanas līdz tā stāšanai spēkā. Tad būtu skaidrs, ka bērns ir tikai paša atbildība un valsts ne ar kādu pabalstu nepalīdz, bet tagad diemžēl daudzi kam bērniem jādzimst jūlija sākumā domās vai nevienoties ar ārstu par ķeizargrieziena veikšanu 30.jūnijā.

P.P.S. Jampadracis turpinās. Vienu dienu izlemj, ka pabalsts strādājošajiem netiks aiztikts, tad pēc nākts aprēķiniem tomēr izlemj, ka tiks griezts visiem, otru dienu izlemj, ka pabalsts netiks aiztikts. Vai tiešām ir tik grūti saprast ka labāk skarba realitāte un skaidra nākotne,  nekā neziņa par nākotni un rožaini poliķu spriedelējumi.

ОПРЕДЕЛИТЕСЬ, НАКОНЕЦ!*

*-  izlemjiet taču beidzot!

 

Kad banku modernās tehnoloģijas sabojā attiecības ar klientiem

Ieejot vakardien Swedbank internetbankā konstatēju, ka man ir atnācis bankas ziņojums. Kā izrādījās par kredītlīnijas procentu likmes palielināšanu no 11 uz 19%…

Sveicināti!

Mēs augstu vērtējam mūsu sadarbību un pateicamies, ka izmantojat Swedbank kredītproduktus. Esam pārliecināti, ka ar to palīdzību Jūs esat uzlabojis savas dzīves kvalitāti un tie noder gan ikdienas tēriņiem, gan lielākiem plānotiem vai neparedzētiem pirkumiem!
Vēlamies Jūs informēt, ka saskaņā ar Kredītlīnijas līguma, XXXXXXXXXX kas tika noslēgts starp AS „Hansabanka” (reģistrācijas NR. 40003074764, juridiskā adrese Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048) un XXXXXXXXXXXX  kā Klientu par Kredītlīnijas izmantošanu, 3.2. punktu bankai ir tiesības mainīt noteikto procentu likmi, ja izmaiņas pamatotas ar vispārējām tendencēm LR kreditēšanas tirgū.
Jaunā procentu likme stājas spēkā ar 2009. gada 28.aprīli un ir 19 % gadā.
Informējam arī, ka Jums ir tiesības 30 dienu laikā, pēc šī paziņojuma izsūtīšanas, rakstiski pieprasīt Līguma izbeigšanu. Ja šāds rakstisks pieprasījums minētajā termiņā netiks iesniegts, Banka uzskatīts, ka Klients ir piekritis šīm izmaiņām Līgumā un atzīst tās par sev saistošām.
Neskaidrību un jautājumu gadījumā lūdzam Jūs sazināties ar Swedbank pa tālruni 67444444.

Ar cieņu,
Jūsu Swedbank.

Visā visumā bankas rīcību var saprast, jo līdz šim esošā kredītlīnijas procentu likme 11% bija pat zemāka par RIGIBOR 1 mēneša likmi. Bet tomēr, manuprāt, banka šoreiz izdarīja pati sev lāča pakalpojumu sabojājot attiecības ar vēl vienu savu klientu, tikai dēļ tā kā veicot automatizēto līgumu apstrādi neielika pietiekoši daudz nosacījuma kritēriju. Lūk īss pamatojums:

1. dotās kredītlīnijas beigu termiņš ir 15.maijs, tādējādi banka tā vietā, lai pagaidītu 17 dienas ilgāk un pārjaunot kredītlīniju ar nu jau jauno procentu likmi (kas būtu saprotami un uztverts bez īpašām pretenzijām), piedāvāja atsaukties uz tendencēm LR kreditēšanas tirgū un grozīt līgumu vienpusēji.
2. paziņojums ir atsūtīts tikai uz interneta banku, pretstatā visām bankas mēstulēm, kas tiek sūtītas katru mēnesi pa pastu uz mājām. Toties par manu iespēju attiekties no līguma RAKSTISKI, gan neaizmirsa pieminēt. Sanāk ja es mēnesi nebūtu iegājis internetbankā nemaz nebūtu zinājis ka banka vienpusēji groza līguma nosacījumus.
3. smieklīgākais, ka kredītlīnija jau vairākus mēnešus stāv neizmantota, tādējādi no šīm izmaiņām pat īstermiņā bankas ieguvums būs apaļa nulle, bet ilgtermiņā vēl viens klients kas aiziet prom no bankas.

Kāds ir rezultāts:

1. skaidrs ka ar Swedbank vairs nav iespējams sadarboties balstoties uz stabilām un ilgstošām attiecībām. Nemaz nerunājot ka tiklīdz beigsies kredīta 5 gadu termiņš fiksētai likmei, tā banka to uzreiz pacels atbilstoši “tendencēm LR kreditēšanas tirgū”
2. kaut arī Swedbankā skaitos “Zelta programmas klients” būs aktīvāk jāizmanto otra banka, pie viena apsverot domu par pāreju pilnībā uz to atstājot Swedbankā tikai hipotekāro kredītu.

Ieteikums “manai bankai”.
Nākamreiz veicot automatizētu datu bāžu apstrādi ielieciet arī “customer friendly” kritērijus, lai nesanāk ka paceļat procentu likmes līgumiem, kuru darbības termiņš ir vairs nepilns mēnesis.

P.S. Tā kā PTAC šādā darbiba nesaskata neko prettiesisku, tad nebrīnīšos ka drīzumā ķersies ne vien “zelta”, bet arī VIP klientiem.

 

Kā taupa pašvaldības un “samazina” izdevumus 2009.gadam

Šis nedēļas atgadījums ar pagasta ziemas dienestu lika man papētīt pagasta budžetu lai noskaidrotu, vai tiešām pagastam nav naudas ceļa uzturēšanas darbiem un kādi tad tie vispār ir…

Šobrīd ieņēmumi ir kritušies ne tikai iedzīvotājiem, bet arī valstij un pašvaldībām. Tā piemēram Ādažu novada budžets no pagājušā gada 7,49 miljoniem latu ir krities par 20% un 2009.gadam budžets ir plānots 5,99 miljoni latu apmērā.

It kā ja paskatās budžeta sadalījumu pa pozīcijām, tad arī samazinājums ir gandrīz visās pozīcijās proporcionāls. Tomēr ja paskatās detalizēti, tad atklājas spēles ar cipariem, lai tikai “tiem kas pie stūres” nebūtu jāsamazina sev atalgojums. Kā vienmēr uzskatāmībai dati no dokumentiem salikti tabulā, lai būtu vieglāk izsekot un salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem.

Tiks salīdzināti – 2008. gada plānotais budžets, 2008.gada faktiskais budžets un 2009.gada plānotais budžets

 

Kā “pareizi taupīt” naudu pašvaldībā?

Vakar ap 9 vakarā braucu uz mājām pa pagasta ceļu, uz ceļa izveidojies “melnais ledus”, kā rezultātā pat ar jaunām ziemas riepām ir problemātiski veikt asus manevrus, jo vienkārši slīd. Priekšā ieraugu braucam pagasta ziemas dienesta auto (aptuveni 20 gadu vecs GAZ markas kravas auto ar lāpstu priekspusē un smilts kaisītāju aizmugurē). Nopriecājos, ka pagasts uztraucās par iedzīvotāju drošību un kaisa ceļus.

Piebraucu tuvāk ,bet te ta nu tev bija: sniega tīrītājs brauc ar ieslēgtu dzelteno bākuguni, paceltu lāpstu un tukšū kasti smilšu kaisītājam. Par brīnumu uz maniem signāliem dotais ceļu uzkopsānas agregāts apstājās un tālāk sekoja šāds dialogs:

Es – Labvakar, vai jūs lūdzu varētu ne tikai braukāties pa ceļu, bet arī kaisīt ceļus ar smiltīm, citādi uz ceļiem ir melnais ledus un nevar normāli pabraukt?
Šoferis – Vai tiešām neprotiet braukt un izvēlēties pareizu braukšanas ātrumu?
Es – Nu bet jūs taču esiet pagasta ziemas dienests un nav nemaz tik grūti nospiest uz pogu lai nokaisītu ceļus
Šoferis – Pagastam naudas nav
Es – bet vizināties apkārt ir nauda?
Šoferis – a kas jūs tāds būtu ka prasāt?
Es- es esmu pagasta iedzīvotājs
Šoferis – es arī kopš 52.gada esmu pagasta iedzīvotājs un šodien tīrīju gan Dūņezeru gan Kadagu.
Es – bet tas jau netraucē slidenos ceļus nokaisīt
Šoferis – pagastam nav naudas smiltīm, tāpēc braucu un nekaisu…

Tā mūsu saruna beidzās – ziemas dienesta auto aizbrauca tālāk vizināties apkārt, bet es aizbraucu lēnītēm uz mājām…
Laikam jau tā  tagad ir plānots taupīt, izdevumus samazinot par 15%. Rezultātā pagastam naudas benzīnam pietika, bet piepirkt smiltis kautkā aizmirsās, tad nu lai manta neietu zudumā un darbs ķeksīša pēc būtu izdarīts, nākas pa vēliem vakariem braukāt apkārt un izlietot degvielu…