Priekšvēlēšanu cinisms Koķes stilā

Vēl nedaudz vairāk kā mēnesi atpakaļ (tieši pirms vēlēšanām) Koķes kundze, kas dīvainā kārtā joprojām ir arī izglītības ministre apgalvoja, ka nav paredzama masveida (aptuveni 10’000) skolotāju atlaišana. Vienīgais kas būšot – skolu direktoriem būs jāizlemj – vai samazināt visiem skolas skolotājiem algu par 20% vai atlaist daļu skolotāju lai paturētu algu iepriekšējā līmenī.

Tagad 2.jūlijā Koķes kundze apgalvo, ka mūsu (pagaidām) valstī būtu jāatlaiž 10-11tūkstoši skolotāju, bet pārējiem atalgojums tiktu samazināts par 30%.

Manuprāt cinisms attiecībā pret skolotājiem ir sasniedzis vispārāko pakāpi, īpaši ja ņem vērā ka visu laiku mēģina iestāstīt ka Latvijas valsts var attīstīties tikai uz augstas pievienotās vērtības produktu radīšanu, kas kā zināms bez atbilstošas un kvalificētas izglītības nav iespējams. Tikai nevaru saprast, kā var sasniegt šo augsto izglītības līmeni, un kurš tad mācīs, ja skolotāja likme tagad būšot 250LVL pirms nodokļu nomaksas…

Protams skaidrs, ka 6,3 skolēni uz vienu skolotāju iz par maz, un uz to ar vairāku rakstu sēriju www.tribine.lv norādīja lietotājs “seksuala audzinasana”, starp citu ar visiem grafikiem un “pārmaksātās summas” apŗēkinu, bet nu Koķes kundze, jābūt taču godaprātam un jāsaka taisnība, nevis jāmaldina skolotāji par viņu iespējamo nākotni.

P.S. Kādreiz stāstīja ka ES nauda nav paredzēta noēšanai un ikdienas tēriņiem, bet gan attīstībai. Tad paskaidrojiet lūdzu kā nosaukt to ka daļu no 20miljoniem, kas paredzēti skolotāju bezdarba novēršanai un pārkvalifikācijai iztērēs skolotāju grantos un pabalstos, lai aizvietotu samazināto algu. Vai tā nav vienkārša ES naudas noēšana?

P.P.S. Arī man rados ir skolotāja lauku skolā, un viņa joprojām nezina vai nākamajā mācību gadā viņa joprojām kautko mācīs, kāda būs algas likme un slodze.

Te dažas saites par šo tēmu:

Ministre: Gruškevics maldina skolotājus

Koķe atstādina Gruškevicu no darba komisijā

Konfliktē IZM vadība

Arodbiedrība: Gruškevics solīdi pateica, kā ir

Koķe: pašvaldībām un skolām patīkamāk ir nezināt

Raidījums: Koķe jau martā parakstījusi vēstuli par 10 000 skolotāju atlaišanu

IZM beidzot atzīst: būs jāatlaiž tūkstoši

Pārvaldnieku par izglītības ministru – nekavējoties..

IZM nezin, cik Latvijā ir “vispārizglītojošo skolu”..?

 

Devalvācijas “hajs” Nr.2

Šodien darbā kolēģis izlasīja Dienas Biznesa rakstu par Tverijona interviju Lativjas Radio, kurā norāda ka devalvācijas nebūs un ka Zviedru bankas tikai ūdeni mutuļo. Tad vēl atskāra ka iekš TVNET ir Andra Šķēles intervija, kurā tas iesaka nodevalvēt latu par 30% un saprata, ka viņa lati kas ir ielikti krājkontā ir nedrošībā un pat par spīti augstajiem ienesīguma procentiem tos vajadzētu pārkonvertēt uz euro. Protams eļļu ugunij kolēģa bailēm par latu pielēja Pana Klekša jociņi par latu, trešdienas BB brokastīs (ja kādam ir šis ieraksts, lūdzu padalās). Rezultātā kolēģis izteica frāzi: “Visu lieko naudu jāmaina uz eiro” un steigšus pieteica naudas noņemšanu no krājkonta.

Atzīšos ka arī es pēdējā laikā liekos naudas līdzekļus uzkrāju latos un noguldīju 1 mēneša depozītnoguldījumā,  tādējādi pieturoties pie stratēģijas maksimāli DROŠI gūt ienākumus no liekajiem naudas līdzekļiem, ieguvu papildus ienākumus. Diemžēl līdzīgi kā tas jau bija novembrī, arī šobrīd risks “uzrauties uz latu devalvāciju” ir pieaudzis un šā brīža statēģija uzkrāt liekos naudas līdzekļus latos, kad pretīm ir hipotekārais kredīts euro, ir kļuvusi nedroša. Rezultātā arī es brīvos līdzekļus konvertēju uz euro un turu 1mēneša euro depozītā, tādējādi zaudējot aptuveni 5% peļņas, bet iegūstot drošību ka “haja” gadījumā nezaudēšu uz lata vērtības samazinājuma.

P.S. Apsolu, kad SVF piešķirs otro kredīta daļu un valdība būs beidzot pieņēmusi budžeta grozījumus atgriezīšos pie lieko naudas līdzekļu uzkrāšanas Ls, bet pagaidām: “Pardon my french, labāk eiro kontā, nekā talons makā” .

 

Vecāku kopšanas pabalsts

Lai arī es (cerams) laimīgi iekļaujos tajos uz ko jaunie grozījumi neattieksies, jo mazulis piedzima aprīlī, tomēr gribētu aprakstīt savas pārdomas un emocijas.

Arī mēs ģimenē domājam saņemt vecāku pabalstu uz mani, un es turpināšu strādāt un tam par iemeslu ir tikai viens – šajā pirmajā gadā saņemtais pabalsts tiks izlietots nākamajiem gadiem, jo šeit ir tikai daži fakti:

1. Mēs ģimenē izlēmām, ka mamma ar bērnu mājās paliks līdz 2gadu vecumam. Tā kā vecumā no 1 gada līdz 2 gadiem tiek maksāti tikai 30Ls, tad šo te pirmā gada māmiņalgu mēs uzreiz dalām uz 2 un otru daļu atliekam bankā, lai nākamgad mūsu dzīves līmenis krasi nekristos.
2. Tā kā pagastā ir tikai viens bērnudārzs, kurā ir vietas tikai 240 bērniem, bet mēs esam rindā 663, bērnudārza vadītāja skaidri pateica ka ātrākais kad varam tikt bērnudārzā ir 4gadu vecumā. Vecmāmiņas kas pieskatītu mums nav, auklīte maksā vismaz 150Ls/mēnesī. Privātais bērnudārzs, maksā 250Ls+3Ls par ēdienreizi. Tātad vecumā no 2-4 gadiem ik mēnesī tiks tērēti 150Ls-300Ls par bērnu dārzu
3. Mūsu mazulim bija nepieciešama izmeklēšana pie ārsta speciālista, kuru bija jāizmeklē bērnu klīniskajā slimnīcā. Vēlējāmies pierakstīties valsts apmaksātajā rindā, diemžēl aprīļa vidū pieraksts bija uz 2009.gada SEPTEMBRI !!!. Toties ja nestāv rindā bet izvēlas maksas pakalpojumu („tikai 47 lati”), tad apskati mazulim veica jau pēc 3 dienām. Par laimi kaite ir maznozīmīga un vismaz pagaidām nekādu tālāku mediciīnas manipulāciju nevajag. Bet ja vajadzētu, tad tieši “māmiņalga” tiktu tērēta šiem te izmeklējumiem, jo nav normāli, ka bērnam kas uz pasaules nodzīvojis 2 nedēļas ir jāgaida 5mēneši (jeb 10 savas dzīves) lai tiktu uz bezmaksas izmeklējumu… un šādu jaundzimušo kas gaida uz izmeklējumiem, jo vecāki nevar atļauties samaksāt ir simtiem.
4. Dzīvokļa kredītu, kaut arī tā ir liela izdevumu pozīcija ģimenes makā nepieminēšu, jo pabalsts ir lai koptu bērnu nevis lai atmaksātu dzīvokļa kredītu.

Tad nu savelkot kopā „lielo māmiņalgu” un pretim uzliekot izdevumus, kas rodas dēļ tā ka valsts un pašvaldība nespēj nodrošināt bērnudārzus, laicīgu medicīnas diagnostiku pat jaundzimušajiem, vecāki izvēlas kopt mazuli līdz 2 gadu vecumam sanāk ka faktiskais pabalsts ir tikai viena trešdaļa no tā ko saņem vecāki, bet pārējais aiziet finansējot valsts neizdarības.

P.S. Un vispār atskatoties visā šajā māmiņu algu grozījumu epopejā vēlētos izteikt MILZĪGU pretenziju valdībai par to ka tik ilgi muļļāja šo jautājumu, skaidri zinot ka galu galā tik un tā pabalsti būs jāsamazina. Ja vēl rudenī, kad pirmo reizi ieminējās par māmiņalgu samazinājumu būtu tos arī pieņēmuši un noteikuši šo pašu 1.jūliju kā robežšķirtni, tad nebūtu tik daudz „apkrāpto” vecāku kam mazulis jau gaidībās, bet pabalsts tik samazināts, jo būtu šie te 10mēneši no lēmuma pieņemšanas līdz tā stāšanai spēkā. Tad būtu skaidrs, ka bērns ir tikai paša atbildība un valsts ne ar kādu pabalstu nepalīdz, bet tagad diemžēl daudzi kam bērniem jādzimst jūlija sākumā domās vai nevienoties ar ārstu par ķeizargrieziena veikšanu 30.jūnijā.

P.P.S. Jampadracis turpinās. Vienu dienu izlemj, ka pabalsts strādājošajiem netiks aiztikts, tad pēc nākts aprēķiniem tomēr izlemj, ka tiks griezts visiem, otru dienu izlemj, ka pabalsts netiks aiztikts. Vai tiešām ir tik grūti saprast ka labāk skarba realitāte un skaidra nākotne,  nekā neziņa par nākotni un rožaini poliķu spriedelējumi.

ОПРЕДЕЛИТЕСЬ, НАКОНЕЦ!*

*-  izlemjiet taču beidzot!

 

Cik tu esi gatavs maksāt par pāriešanu uz EURO?

Ivaram Godmanim esot bijis plāns vienpusēji pāriet uz eiro. Tāpat daudzi eksperti norāda ka turēšanās pie stipra eiro pie šādas ekonomikas nav iespējama bezgalīgi, bet palielinot valūtas koridoru valsts kopumā neko neiegūtu, jo atbalsts eksportam būtu tikai īslaicīgs. Arī “sociālopozicionāri” Štokenberga personā paziņo ka vajadzētu būt bezkaunīgiem un vienpusēji pāriet uz eiro un kļūt par 52 valsti, kas vienpusēji ieviesusi citas valsts valūtu par savu pamatvalūtu.
Varbūt tiešām ir vērts apspriest piespēju pāriet uz EURO vienpersonīgā kārtā?

Vienīgais jāskatās vai šāda te pāreja tehniski ir iespējama. Pagaidām itkā esot vēl iespējams jo zelta un valūtas rezervju apmērs ir lielāks par latu naudas massu apgrozījumā, tādējādi tīri teorētiski Latvijas Banka varētu izpikt visus apgrozībā esošos latus un tālāk jau apgrozībā būtu jālieto euro un centi.

Vēl šajā te vienpusējā pārejā redzu iespēju kā tomēr kaut nedaudz koriģēt kursu. Pieņemsim, ka no 4.maija vienpusēji pārejam uz EURO pēc kursa 1EURO=0,75LVL.
Pēkšņi visi latu konti bankās, kā arī kredīti latos pārvēršas par “eiro kontiem” un “eiro kredītiem”, bet ar likumu tiek noteikts, ka makā un zem deķa esošos latus jebkurā brīdī jebkurā bankā iespējams apmainīt pēc nominālkursa.

Šādi tiktu devalvēts lats par 6,5% un nebūtu iespēja latam lidot vēl zemāk spekulāciju un citu faktoru ietekmē, jo faktiski valsts būtu pārgājusi uz euro, bet piedrukāt tos valsts nespētu, tāpat spekulanti nespētu spēlēt uz valūtas stiprību. Bet galvenais pazustu pacmit% lielais RIGIBORS, kuru joprojām daudzi maksā lai tikai nodrošinātos pret devalvācijas risku. Plus atlektu arī vietējiem ražotājiem – eksportētājiem biku vieglāk kautko pārdot eirozonā, kā arī vietējiem pārtikas ražotājiem arī kaut neliela atelpa, jo poļu ābols un leišu piens kļūst par saviem 6-7% dārgāks.

Protams ir arī savi mīnusi:- nebūs Latvijas eirobanknošu un eirocentu (jo kamēr mēs neiestāsimies oficiāli EUROzonā, mēs nedrīkstēsim drukāt savu EUROnaudu). Vēl  zaudēs tie kam ir uzkrājumi latos (kautgan nez kas ir drošāk – turēt naudu latos, ar domu ka kādreiz tie varētu tikt devalvēti, vai “zaudēt” daļu uzkrājuma un pāriet uz EURO). Bet galvenais zaudējums būs tiem, kam  ir eiro kredīti, jo nāksies kopumā samaksāt par 6,5% vairāk. Kautgan faktiski sanāks samaksāt vairāk tikai par 5%, jo jau šobrīd eiro kredītus mēs atdodam nevis pēc LB oficiālā kursa, bet gan pēc bankas komerckursa, kas pēdējo divu gadu laikā ir vidēji par 1,2% lielāks nekā oficiālais Lata piesaistes kurss 0,70284LVL par 1 EURO.

Lai arī man ir vairāku desmitu tūkstošu EURO kredīts es šos 6,5% būtu ar mieru samaksāt, pie dažiem nosacījumiem:
1. bankas šo valūtas kursa maiņu un vienpersonīgu pāreju uz EURO neizmanto lai jebkādi mainītu kredīta nosacījumus
2. Latvijas Banka un LR Saeima pieņem visus nepieciešamos likumus, kas garantē ka mēs no šīs vienpusējās pārejas neatsakāmies un nemainam piesaistes kursu.
3. jebkura iestāde norēķinos Latvijas latus neierobežoti pieņem pēc LB oficiālā kursa vismaz tuvākos 2 gadus, bet Latvijas Bankas kasēs Latvijas latus pēc oficiālā kursa var apmainīt arī pēctam.

Cik tu esi gatavs maksāt, lai beigtos šis devalvācijas bubulis?

 

Tomēr jaungada uzrunā I.Godmanis nekļūdījās solot samazināt pabalstus…

Jaungada uzrunas atreferējums::

Ekonomikas straujas bremzēšanās, bankas krīzes dēļ mums nācās aizņemties naudu Starptautiskajā valūtas fondā un Eiropas Komisijā. SVF mums uzdeva jautājumus – no kā jūs neesat gatavi atkāpties, prasot mūsu atbalstu? [..] Mēs atbildējām: no sava stabilā lata līdz pat ieiešanai eiro zonā, no pensiju samazināšanas, no algu tiešas samazināšanas ārstiem, māsiņām, sanitāriem, no algu samazināšanas mūsu skolotājiem, no pabalstu samazināšanas invalīdiem, no brīvpusdienām pirmās un otrās klases skolēniem, no bērnu kopšanas pabalstiem.“

http://www.tv3.lv/content/view/1603/282/

Šodienas ziņa:

Premjera piedāvātie soļi situācijas glābšanai bija: iemaksas otrā pensiju fondā samazināt no 8% uz 6%, kopā tas dotu papildu 70 miljonus latu. Otrs piedāvājums, samazināt bērnu kopšanas pabalstu strādājošiem uz pusi. Treškārt, slimības lapu atļaut ņemt tikai uz pusgadu nevis gadu, kā līdz šim. Pēc pusgada darba nespējas esot jāpiesaka invaliditāte. Ceturtkārt, pensiju indeksēšanu, kuras nepārsniedz 135 latus, šogad veikt tikai aprīlī, par ko vēl būšot smagas sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, bet neveikt indeksāciju oktobrī. Piektkārt, premjers uzskatīja, ka nemainot bezdarbnieka pabalsta apjomu jāpiedāvā cilvēkiem izvēlēties, vai viņi grib saņemt lielāku pabalstu īsāku laika periodu, jeb mazāku, toties garākā laika periodā.

http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=0d727284-73eb-4434-b6ea-07597fcc3ed9&ref=lastadd

Melis un krāpnieks…

 

Interneta veikalu šķietamā 2 gadu garantija pārdotajām precēm

Saistībā ar to ka tuvāko viena-divu gadu laikā mazumtirdniecībā notiks kardinālas izmaiņas un ir paredzams ka tirgū paliks tikai lielās tirdzniecības ķēdes un dīleru stutētu veikali, bet  liela daļa no mazajiem klasiskajiem veikaliem un interneta veikaliem beigs savu pastāvēšanu, vai tie tiks pārņemti, iesaku visiem pārbaudīt kādu tad jums garantiju ir izsniedzis interneta veikals par jūsu iegādāto preci.

Jo var gadīties ka lai arī no iegādes brīža ir pagājis mazāk kā 2 gadi, bet nebūs pie kā vērsties ar garantijas remontu, jo pādevējs būs bankrotējis/reorganizēts, bet ar preci izsniegtais garantijas talons būs nevis ražotāja izdots, bet gan veikala blanka kuru autorizētais serviss neņems pretīm.

Pēc piemēriem no dzīves nav jādodas tālu:

1. Topo centrs veikali – cilvēki palika bez veikalā nodotām precēm uz garantijas remontu, kā arī tie kam bija veikala garantijas taloni tagad nespēj veikt bezmaksas garantijas remontu.

2. http://www.euroshop.lv – interneta veikalu pārņēma SIA ALKOM ( www.neostore.lv). Rezultātā ja jums ir euroshop.lv vecā īpašnieka izdotie garantijas taloni, tad jūsu izredzes saņemt garantijas remontu ir tuvu nullei, jo SIA ALKOM ir pārņēmis tikai interneta domēnu, bet visas saistības paliek uz veco euroshop.lv domēna īpašnieku. Protams ja ir ražotāja garantijas talons, tad variet neuztraukties, jo jūs bez problēmām variet vērsties pa tiešo autorizētajā servisā uzrādot pirkuma čeku un garnatijas talonu.
Un tagad par reālu piemēru no dzīves, kas varētu tikt attiecināms uz šiem te gadījumiem.

 

Kas ir izdevīgāk – dzēst kredīta pamatsummu vai ielikt naudu depozītā?

Daudziem ir kredīts par dzīvokli, kura atmaksas termiņs ir 10 un vairak gadi. Tāpat daudziem (diemžēl mazākam skaitam) reizēm izdodas saņemt paprāvākas naudas summas, kuras varētu novirzīt kredīta pamatsummas džešanai.
Šodien apskatīsim situāciju, kad ir ienākuši ienākumi, kuriem pretīm nestav degoši tēriņi. Tātad principā tie ir brīvi līdzekļi, kurus varētu novirzīt kredīta pamatsummas nomaksai, lai turpmāk būtu jamaksā mazāks ikmēneša kredītmaksājums, bet ir jau ari citas drošas alternatīvas, kuras būtu jāizvērtē un tad jāizlemj.

 

Latvijas bankas un to īpašnieki

Parex bankas situācijai ir virkne iemeslu, kāpēc tas ir noticis – klientu neuzticība, ieguldījumu aizplūšana no bankas, nespēja saņemt papildus kredītus lai refinansētu esošos. Šie ir tikai daži, kas ir zināmi publiskā telpā, mazāk zināmi jāklausās pirmdien pa SWH 🙂

Kā viens no galvenajiem iemesliem Parex bankas pārņemšanai tiek minēts arī tas ka šī banka piederēja vietējiem uzņēmējiem, kā rezultātā nebija stabilas “mātes bankas”, kas varētu piešķirt papildus kredītus lai pārfinansētu esošos kredītus un amortizētu masīvas naudas izņemšanas, kas notiek pēdējā laikā bankās.

Tad nu lai saprastu who is who, nopublicēšu sarakstu ar Latvijas bankām un uzrādīšu cik % no bankas akcijām pieder LV rezidentiem un cik ārvalstu investoriem,

 

Veca ķirmju paruna: Negrauz zaru uz kura pats sēdi

Vēl nedaudz pāri mēnesim atpakaļ rakstīju par Swedbank nedienām ar baumām par bankas stabilitāti, kā rezultātā daudzi klienti steidzās izņemt naudu no šīs bankas. Toreiz aizkulisēs figurēja informācija, ka šīs baumas iniciēja Parex bankai tuvu stāvošas personas, lai piesaistītu papildus naudas ieguldījumus Parex bankas kontos.

Nu ir pagājis neliels laiciņš un sākusies kustība:

 

Somijas piezīmes VI Fotokartiņa par 115 euro

Brīvdienās biedzot iestājas labs laiks – nelija un pat uzspīdeja saulīte, tāpēc tā vieta lai drinētu viesnīca iesēdos automašīnā un izbraucu palielāku līkumu. Līdz Turku un Lahti neaizbraucu bet savi 120km dienas beigās tika nobraukti. Bet nu par fotokartiņu 🙂