Ilgi niezēja pirksti uzrakstīt par deju ap nākamā gada budžetu, bet redzot cik bieži un kardināli mainās situācija izlēmu, ka netērēšu ne savu laiku, ne lasītāju nervus spriedelējot par to, ko par mūsu Finanšu ministrs nespēj noformulēt galīgā versijā 🙂 Bet ir nu izkristalizējušās lietas, kuras ir nenovēršamas un par kurām varam spriest jau tagad cik baltas vai melnas tās būs.
Kā pirmā šāda veida ziņa ir kapitāla pieauguma nodoklis, ar kuru saskarsies ikviens, kuram ir kaut daži lati ielikti depozītā, krāj kontā vai kādā citā noguldījumā kādā no LR reģistrētām kredītiestādēm. Lai arī uz doto brīdi likums vēl nav pieņemts un pat lielākās bankas (Swedbank, Parex, SEB) nezina kā tieši šo naudu ieturēs no uzkrājumiem ir skaidrs 10% vai 15% no depozīta peļņas automātiski aizies Valsts kasē.
Piemēram: jums ir depozīts 500LVL uz 6 mēnešiem ar gada procentu likmi 9,5% gadā.
Pēc 6 mēnešiem jūsu depozīts būs nopelnījis 23,75Ls, no kuriem jūs saņemsiet 21,38Ls, bet valsts 2,37Ls jeb 10% no jūsu peļņas.
Zīmīgi ka interneta vidē pie rakstiem par NĪ cenu pieaugumu daži komentē, ka cenas dzīvokļiem ceļoties, jo cilvēki ņem ārā savus noguldījumus lai nebūtu jāmaksā 10% valstij. Tāpat daudzviet izskan komentāri:”Nu es jau neiešu maksāt valstij 10%, ņemšu ka savu depozītu ārā, lai tā paliek bez manas naudas”.
Manuprāt šāda te pieeja ir līdzvērtīga iešaušanai pašam sev kājā jo:
1. Valsts atvilks 10% nevis no visas depozīta summas, bet tikai no peļņas.
2. Šobrīd, kad depozītu likmes (latiem) joprojām ir ļoti augstas un valsts kasē ir 1,5 miljardi latu “naudas pārpalikuma” ir stulbi atteikties no 90% depozīta peļņas tikai tāpēc ka 10% tiek atskaitīti valstij
3. Neliekot naudu depozītā bet turot to norēķinu kontā, visu peļņu nosmeļ banka, jo kontā esošā nauda nestāv atvilktnē bet gan apgrozās bankas sistēmā.
4. Izņemt naudu un turēt to mājās, zinot šā brīža noziedzības līmeni un dzīvokļu zādzību skaitu, vispār ir pielīdzināms iešaušanai abās savās kājās 🙂
P.S. tiem kas saka ka valsts apzog, iesaku palasīt Swedbank novembra e-žurnāla rakstu, kur ir skaisti aprakstīt kā tiek plānots šo nodokli rēķināt un iekasēt, kā arī norādīta tabula ar citu ES valstu salīdzinošām likmēm, kuras nemaz tik mazas nav.
Eksperiments ar ekonomiku 
19 novembr, 2009 at 8:35
Labs raksts!
Arī es negrasos neko darīt ar savu mazo depozītu, lai jau valsts saņem tos 10%! Nabagāks jau nepalikšu, toties valsts nedaudz bagātāka kļūs 😀
21 novembr, 2009 at 2:07
Arī es savus depozītus atstāšu, atdodot 15% no nopelnītās summas.
Man pašlaik ir mērena neskaidrība par eiro depozītu nodokli. To ir iespējams iekasēt divos veidos:
1) 15% no procentiem, t.i., nopelnām 100 EUR -> valstij atdodam 15 -> paturam 85.
2) 15% no procentiem pēc LB kursa, t.i., nopelnām 100 EUR -> valstij gribam atdot 15 EUR -> pēc LB kursa Ls 10.54 -> lai valstij samaksātu Ls 10.54, gādīgā banka no procentu peļņas pēc SAVA kursa pārdod 15.07* EUR, lai iegūtu nodoklī maksājamos Ls 10.54.
* – izmantoju 2009.11.20 Privatbank Eiro iegādes kursu 0.6993
Otrais variants ir acīmredzami neizdevīgāks noguldītājam, ja valūtas pirkšanas kurss bankā ir zemāks par LB kursu. Labi, ja var sarunāt, ka valūtas konvertācija tiek veikta tikai tajā gadījumā, ja kontā nepietiek latu, bet ko iesākt, ja banka uzstāj uz 15% maksāšanu “no procentiem” “nacionālajā valūtā”?
21 novembr, 2009 at 10:25
Lielāka jautrība būs no krājkontiem, kur stāv pacmit lati un procentu peļņa ceturksnī ir 5-10 santīmi. Nez cik tad valsts prasīs no šīs peļņas?
22 novembr, 2009 at 11:53
Apsolos Tevi informēt par sava ūberā Swedbank krājkonta (až 2% saņemu!) piedzīvojumiem 🙂
8 janvāris, 2010 at 9:21
Taka, apsveicu, manējais sweda eur krājkonts ir ar 0.5%
8 novembr, 2016 at 9:50
man nav ietaupījumi, tādēļ šis nodoklis nesatrauc.