Eksperiments ar ekonomiku

Ieejot vakardien Swedbank internetbankā konstatēju, ka man ir atnācis bankas ziņojums. Kā izrādījās par kredītlīnijas procentu likmes palielināšanu no 11 uz 19%…

Sveicināti!

Mēs augstu vērtējam mūsu sadarbību un pateicamies, ka izmantojat Swedbank kredītproduktus. Esam pārliecināti, ka ar to palīdzību Jūs esat uzlabojis savas dzīves kvalitāti un tie noder gan ikdienas tēriņiem, gan lielākiem plānotiem vai neparedzētiem pirkumiem!
Vēlamies Jūs informēt, ka saskaņā ar Kredītlīnijas līguma, XXXXXXXXXX kas tika noslēgts starp AS „Hansabanka” (reģistrācijas NR. 40003074764, juridiskā adrese Balasta dambis 1a, Rīga, LV-1048) un XXXXXXXXXXXX  kā Klientu par Kredītlīnijas izmantošanu, 3.2. punktu bankai ir tiesības mainīt noteikto procentu likmi, ja izmaiņas pamatotas ar vispārējām tendencēm LR kreditēšanas tirgū.
Jaunā procentu likme stājas spēkā ar 2009. gada 28.aprīli un ir 19 % gadā.
Informējam arī, ka Jums ir tiesības 30 dienu laikā, pēc šī paziņojuma izsūtīšanas, rakstiski pieprasīt Līguma izbeigšanu. Ja šāds rakstisks pieprasījums minētajā termiņā netiks iesniegts, Banka uzskatīts, ka Klients ir piekritis šīm izmaiņām Līgumā un atzīst tās par sev saistošām.
Neskaidrību un jautājumu gadījumā lūdzam Jūs sazināties ar Swedbank pa tālruni 67444444.

Ar cieņu,
Jūsu Swedbank.

Visā visumā bankas rīcību var saprast, jo līdz šim esošā kredītlīnijas procentu likme 11% bija pat zemāka par RIGIBOR 1 mēneša likmi. Bet tomēr, manuprāt, banka šoreiz izdarīja pati sev lāča pakalpojumu sabojājot attiecības ar vēl vienu savu klientu, tikai dēļ tā kā veicot automatizēto līgumu apstrādi neielika pietiekoši daudz nosacījuma kritēriju. Lūk īss pamatojums:

1. dotās kredītlīnijas beigu termiņš ir 15.maijs, tādējādi banka tā vietā, lai pagaidītu 17 dienas ilgāk un pārjaunot kredītlīniju ar nu jau jauno procentu likmi (kas būtu saprotami un uztverts bez īpašām pretenzijām), piedāvāja atsaukties uz tendencēm LR kreditēšanas tirgū un grozīt līgumu vienpusēji.
2. paziņojums ir atsūtīts tikai uz interneta banku, pretstatā visām bankas mēstulēm, kas tiek sūtītas katru mēnesi pa pastu uz mājām. Toties par manu iespēju attiekties no līguma RAKSTISKI, gan neaizmirsa pieminēt. Sanāk ja es mēnesi nebūtu iegājis internetbankā nemaz nebūtu zinājis ka banka vienpusēji groza līguma nosacījumus.
3. smieklīgākais, ka kredītlīnija jau vairākus mēnešus stāv neizmantota, tādējādi no šīm izmaiņām pat īstermiņā bankas ieguvums būs apaļa nulle, bet ilgtermiņā vēl viens klients kas aiziet prom no bankas.

Kāds ir rezultāts:

1. skaidrs ka ar Swedbank vairs nav iespējams sadarboties balstoties uz stabilām un ilgstošām attiecībām. Nemaz nerunājot ka tiklīdz beigsies kredīta 5 gadu termiņš fiksētai likmei, tā banka to uzreiz pacels atbilstoši “tendencēm LR kreditēšanas tirgū”
2. kaut arī Swedbankā skaitos “Zelta programmas klients” būs aktīvāk jāizmanto otra banka, pie viena apsverot domu par pāreju pilnībā uz to atstājot Swedbankā tikai hipotekāro kredītu.

Ieteikums “manai bankai”.
Nākamreiz veicot automatizētu datu bāžu apstrādi ielieciet arī “customer friendly” kritērijus, lai nesanāk ka paceļat procentu likmes līgumiem, kuru darbības termiņš ir vairs nepilns mēnesis.

P.S. Tā kā PTAC šādā darbiba nesaskata neko prettiesisku, tad nebrīnīšos ka drīzumā ķersies ne vien “zelta”, bet arī VIP klientiem.

Izskatās ka HoReCa (Hoteļi, Restorāni, Kafejnīcas) sektorā šobrīd ir samērā smags pagrimums, ja jau divi no Latvijas populārākajiem šefpavāriem ir pievērsušies ķīnas preču un gāzēto dzērienu reklāmai. Tā Elmārs Tannis pēdējā mēneša laikā ir pamanījies pagozēties vairākos žurnālos ar reklāmu uz pilnu atvērumu, reklamējot cik forši ir pie maltītes pasniegt Coca-Cola dzērienu, “par ko visa ģimene būs sajūsmā.”

Savukārt mūsu “augsto aprindu” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš nu no suluspiedēm pārslēdzies uz ķīnā ražotām alumīnija pannām, kuras iespējams izdevīgi nopirkt RIMI lielveikalos iepriekš tajos iztērējot 250Ls 🙂

“Sitiet mani ar to akcijas pannu”, nu bet neticu ka Mārtiņš Rītiņš 6 nedēļas bija lietojis tās pannas sava restorāna virtuvē. Bet varbūt tas viss ir tikai skepticisms un sašutums par to ka pannas nav derīgas indukcijas plīts virsmām 🙂

Nav noslēpums, ka viens no veidiem kā palielināt savu interneta audtoriju ir aktīvi darboties vairākās sociālās saziņas platformās – blogos, forumos, traukos, twitteros utt. Ja līdz šim ar sevis popularizēšanau pamatā nodarbojās blogeri ( baltais runcis pat veica eksperimentu ar vairākblogošanu kas apstiprināja šī paņēmiena efektivitāti), tad nu tādā saziņas platformā kā http://www.twitter.com ir parādījušies vairāki Radio SWH raidījumi (Lielais Vakars, Darbalaiks), Latvijas Televīzijas Panorāma un gandrīz viss LTV ziņu dienests kā “atbilde” LETAi.

Jāatzīmē, ka “lokalizētājā twitterī” http://www.sekoman.lv arī ir izvietojušās organizācijas (vai vismaz to darbinieki). Tā Pasaules Dabas Fonds ir izveidojis profilu Zemes_Stunda, kurā tiek informēts par akciju “Zemes Stunda”, kas notiks 28.martā visā pasaulē izslēdzot apgaismojumu uz veselu stundu.

Vai tas ir tikai veids kā piesaistīt papildus auditoriju, vai solis uz interaktivitāti (kā tas ir ar SWH raidījumiem), pagaidām vēl nav skaidrs, jo pat paši twitter īpašnieki vēl līdz nesenam laikam nebija atraduši jēdzīgu veidu kā no šīs čivināšanas platformas iegūt peļņu, bet skaidrs ir viens šodienas apstākļos jebkurš bezmaksas informatīvais kanāls var tikt izmantots savas auditorijas palielināšanai un šeit nu tam ir reāli piemēri, kā nepalielinot reklāmas budžetu palielināt auditoriju.

Latvijas Pasts laidis klajā jaunu pastmarku komplektu uz kuras attēloti pingvīni un baltais leduslācis.

Nez kāpēc man liekas ka kādam pastā ir bijusi laba humora izjūta 😀

Šis nedēļas atgadījums ar pagasta ziemas dienestu lika man papētīt pagasta budžetu lai noskaidrotu, vai tiešām pagastam nav naudas ceļa uzturēšanas darbiem un kādi tad tie vispār ir…

Šobrīd ieņēmumi ir kritušies ne tikai iedzīvotājiem, bet arī valstij un pašvaldībām. Tā piemēram Ādažu novada budžets no pagājušā gada 7,49 miljoniem latu ir krities par 20% un 2009.gadam budžets ir plānots 5,99 miljoni latu apmērā.

It kā ja paskatās budžeta sadalījumu pa pozīcijām, tad arī samazinājums ir gandrīz visās pozīcijās proporcionāls. Tomēr ja paskatās detalizēti, tad atklājas spēles ar cipariem, lai tikai “tiem kas pie stūres” nebūtu jāsamazina sev atalgojums. Kā vienmēr uzskatāmībai dati no dokumentiem salikti tabulā, lai būtu vieglāk izsekot un salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem.

Tiks salīdzināti – 2008. gada plānotais budžets, 2008.gada faktiskais budžets un 2009.gada plānotais budžets (vairāk…)

Vakar ap 9 vakarā braucu uz mājām pa pagasta ceļu, uz ceļa izveidojies “melnais ledus”, kā rezultātā pat ar jaunām ziemas riepām ir problemātiski veikt asus manevrus, jo vienkārši slīd. Priekšā ieraugu braucam pagasta ziemas dienesta auto (aptuveni 20 gadu vecs GAZ markas kravas auto ar lāpstu priekspusē un smilts kaisītāju aizmugurē). Nopriecājos, ka pagasts uztraucās par iedzīvotāju drošību un kaisa ceļus.

Piebraucu tuvāk ,bet te ta nu tev bija: sniega tīrītājs brauc ar ieslēgtu dzelteno bākuguni, paceltu lāpstu un tukšū kasti smilšu kaisītājam. Par brīnumu uz maniem signāliem dotais ceļu uzkopsānas agregāts apstājās un tālāk sekoja šāds dialogs:

Es – Labvakar, vai jūs lūdzu varētu ne tikai braukāties pa ceļu, bet arī kaisīt ceļus ar smiltīm, citādi uz ceļiem ir melnais ledus un nevar normāli pabraukt?
Šoferis – Vai tiešām neprotiet braukt un izvēlēties pareizu braukšanas ātrumu?
Es – Nu bet jūs taču esiet pagasta ziemas dienests un nav nemaz tik grūti nospiest uz pogu lai nokaisītu ceļus
Šoferis – Pagastam naudas nav
Es – bet vizināties apkārt ir nauda?
Šoferis – a kas jūs tāds būtu ka prasāt?
Es- es esmu pagasta iedzīvotājs
Šoferis – es arī kopš 52.gada esmu pagasta iedzīvotājs un šodien tīrīju gan Dūņezeru gan Kadagu.
Es – bet tas jau netraucē slidenos ceļus nokaisīt
Šoferis – pagastam nav naudas smiltīm, tāpēc braucu un nekaisu…

Tā mūsu saruna beidzās – ziemas dienesta auto aizbrauca tālāk vizināties apkārt, bet es aizbraucu lēnītēm uz mājām…
Laikam jau tā  tagad ir plānots taupīt, izdevumus samazinot par 15%. Rezultātā pagastam naudas benzīnam pietika, bet piepirkt smiltis kautkā aizmirsās, tad nu lai manta neietu zudumā un darbs ķeksīša pēc būtu izdarīts, nākas pa vēliem vakariem braukāt apkārt un izlietot degvielu…

Ivaram Godmanim esot bijis plāns vienpusēji pāriet uz eiro. Tāpat daudzi eksperti norāda ka turēšanās pie stipra eiro pie šādas ekonomikas nav iespējama bezgalīgi, bet palielinot valūtas koridoru valsts kopumā neko neiegūtu, jo atbalsts eksportam būtu tikai īslaicīgs. Arī “sociālopozicionāri” Štokenberga personā paziņo ka vajadzētu būt bezkaunīgiem un vienpusēji pāriet uz eiro un kļūt par 52 valsti, kas vienpusēji ieviesusi citas valsts valūtu par savu pamatvalūtu.
Varbūt tiešām ir vērts apspriest piespēju pāriet uz EURO vienpersonīgā kārtā?

Vienīgais jāskatās vai šāda te pāreja tehniski ir iespējama. Pagaidām itkā esot vēl iespējams jo zelta un valūtas rezervju apmērs ir lielāks par latu naudas massu apgrozījumā, tādējādi tīri teorētiski Latvijas Banka varētu izpikt visus apgrozībā esošos latus un tālāk jau apgrozībā būtu jālieto euro un centi.

Vēl šajā te vienpusējā pārejā redzu iespēju kā tomēr kaut nedaudz koriģēt kursu. Pieņemsim, ka no 4.maija vienpusēji pārejam uz EURO pēc kursa 1EURO=0,75LVL.
Pēkšņi visi latu konti bankās, kā arī kredīti latos pārvēršas par “eiro kontiem” un “eiro kredītiem”, bet ar likumu tiek noteikts, ka makā un zem deķa esošos latus jebkurā brīdī jebkurā bankā iespējams apmainīt pēc nominālkursa.

Šādi tiktu devalvēts lats par 6,5% un nebūtu iespēja latam lidot vēl zemāk spekulāciju un citu faktoru ietekmē, jo faktiski valsts būtu pārgājusi uz euro, bet piedrukāt tos valsts nespētu, tāpat spekulanti nespētu spēlēt uz valūtas stiprību. Bet galvenais pazustu pacmit% lielais RIGIBORS, kuru joprojām daudzi maksā lai tikai nodrošinātos pret devalvācijas risku. Plus atlektu arī vietējiem ražotājiem – eksportētājiem biku vieglāk kautko pārdot eirozonā, kā arī vietējiem pārtikas ražotājiem arī kaut neliela atelpa, jo poļu ābols un leišu piens kļūst par saviem 6-7% dārgāks.

Protams ir arī savi mīnusi:- nebūs Latvijas eirobanknošu un eirocentu (jo kamēr mēs neiestāsimies oficiāli EUROzonā, mēs nedrīkstēsim drukāt savu EUROnaudu). Vēl  zaudēs tie kam ir uzkrājumi latos (kautgan nez kas ir drošāk – turēt naudu latos, ar domu ka kādreiz tie varētu tikt devalvēti, vai “zaudēt” daļu uzkrājuma un pāriet uz EURO). Bet galvenais zaudējums būs tiem, kam  ir eiro kredīti, jo nāksies kopumā samaksāt par 6,5% vairāk. Kautgan faktiski sanāks samaksāt vairāk tikai par 5%, jo jau šobrīd eiro kredītus mēs atdodam nevis pēc LB oficiālā kursa, bet gan pēc bankas komerckursa, kas pēdējo divu gadu laikā ir vidēji par 1,2% lielāks nekā oficiālais Lata piesaistes kurss 0,70284LVL par 1 EURO.

Lai arī man ir vairāku desmitu tūkstošu EURO kredīts es šos 6,5% būtu ar mieru samaksāt, pie dažiem nosacījumiem:
1. bankas šo valūtas kursa maiņu un vienpersonīgu pāreju uz EURO neizmanto lai jebkādi mainītu kredīta nosacījumus
2. Latvijas Banka un LR Saeima pieņem visus nepieciešamos likumus, kas garantē ka mēs no šīs vienpusējās pārejas neatsakāmies un nemainam piesaistes kursu.
3. jebkura iestāde norēķinos Latvijas latus neierobežoti pieņem pēc LB oficiālā kursa vismaz tuvākos 2 gadus, bet Latvijas Bankas kasēs Latvijas latus pēc oficiālā kursa var apmainīt arī pēctam.

Cik tu esi gatavs maksāt, lai beigtos šis devalvācijas bubulis?

Izskatās ka Laimas “Saldo dienu” reklāmas akcijas banneri veidojis un pēctam apstiprinājuši cilvēki, kas uzskata ka vārda salds sakne ir SLADKIJ…

atrasts iekš ss.lv

Man nav pretenziju, ka kāds izlasot šeit esošu rakstu iedvesmojas un uzraksta savu rakstu. Bet kad vienkārši un brutāli tiek nokopēts raksts, ielikts savā mājas lapā un pienests kā savs darbs, tad uzskatu to par zādzību.

Lūk oriģinālais raksts par to “kas ir izdevīgāk braukt ar jaunu auto vai taksometru” un neveiksmīgais zādzības mēģinājums no SmileTaxi puses.
Kā redzam nozagts tik nemākulīgi ka palikušas pat visas rakstā iekļautās hipersaites. Papildus redzam ka ir veikti mēģinājumi izmainīt aprēķina summas, bet laikam jau kādam ir līkas rokas un visi labojumi palikuši iekrāsoti sarkanā krāsā.

Atgādināšu, ja pārpublicējat ielieciet atsauci uz rakstu, citādi tiksiet zagļu sarakstā

P.S. Lūk ekrānšāviņš ar vaininieku: