Daudziem ir kredīts par dzīvokli, kura atmaksas termiņs ir 10 un vairak gadi. Tāpat daudziem (diemžēl mazākam skaitam) reizēm izdodas saņemt paprāvākas naudas summas, kuras varētu novirzīt kredīta pamatsummas džešanai.
Šodien apskatīsim situāciju, kad ir ienākuši ienākumi, kuriem pretīm nestav degoši tēriņi. Tātad principā tie ir brīvi līdzekļi, kurus varētu novirzīt kredīta pamatsummas nomaksai, lai turpmāk būtu jamaksā mazāks ikmēneša kredītmaksājums, bet ir jau ari citas drošas alternatīvas, kuras būtu jāizvērtē un tad jāizlemj.
Tad nu izskatīsim visu uz praktiska piemēra: ir atlikusi neizmaksāta kredīta pamasumma 50000EURO, un atmaksas termiņš palicis 20 gadi. šobdrīd kopējā procentu likme ir 6% (ikmēneša maksājums ir 359EURO). Ir ienākuši 1000Ls, kas atbilst 4 mēnešu kredītam maksājumam, kurus varētu novirzit kredīta dzešanai.
1. variants – tiek dzesta kredīta pamatsumma
1000Ls tiek nokonvertēti uz EURO un ieskaitīti pamasummas dzešanai saglabājot kopējo atmaksas termiņu (šādu darbību daudzas bankas neuzskata par kredīta līguma maiņu un neprasa komisijas naudu). Tagad kopējās kredītsaistibas ir palikušas tikai 48600EURO un ikmēneša maksājums ir samazinājies līdz 349EURO, jeb katru mēnesi tiek ietaupīti 10EURO
2.variants – “liekā nauda” tiek ieskaitīta krajkontā
kā alternatīvu apskatām naudas ieskaitīšanu krājkontā. Ta kā dotā nauda ir paredzēta kredīta atmaksai, tad pirmkārt krajkontā naudu ieguldam tajā valūtā kādā jāmaksā kredits, mūsu gadijumā EURO. Tad nu ieguldot 1000Ls(1400EURO) krajkontā ar 4% ienesīgumu iegūstam katru mēnesi nepilnus 5EURO papildus ienākumu
Ja skatāmies virspusēji, tad izdevīgāk sanāk dzēst pamatsummu jo šādi mēnesī var ietaupīt par 5EURO vairak kā glabājot naudu krājkontā. savukārt ja izvērtējam visus riskus un aspektus, tad varam atrast sekojošas priekšrocības 2.variantam:
- gadījumā ja arī rodas finanšu grutības, nav nepieciešams uzreiz iet uz banku runāt par kredīta brīvdienām, jo ir pieejams 4 mēnešu kredītmaksājumu buferis, ko izmantot ikmēneša kredītsummas segumam
- ja rodas pēkšņi neparedzēti tēriņi no kuriem nevar izvairīties (slimība, avārija, mācību maksa utt.) ir pieejami savi naudas līdzekļi un nav nepieciešams iet uz banku formēt patēriņa kredītu, kuru var arī neiedot.
Tāpēc saliekot kopā visus plusus un mīnusus, manuprāt pareizākais variants ir uzturēt drošības rezervi, 4-6 mēnešu kredītmaksājumu apjomā, krājkontā un tikai kad ir uzaudzēts šāds te rezerves buferis, var sākt no brīvajiem līdzekļiem veikt kredīta pamatsummas atmaksu pirms termiņa.
26 novembr, 2008 at 9:09
Vajadzēja vēl parēķināt ar termiņdepozītiem, jo tiem likmes ir stipri augstākas par 4%. Attiecīgi sadalam summu pa n daļām un liekam katru daļu uz savu termiņu. Tādējādi iegūstam shēmu, ka ik pa mēnesim mums atkal atnāk atpakaļ kaut kāda daļa no depozīta, kas ir brīvi pieejama, bet pelna stipri vairāk.
Ja par mani – tad esmu izvēlējies tavu ieteikto variantu – krājkontā ir aptuveni 3 mēnešu algas “buferis” un liekais tiek novirzīts pamatsummas dzēšanai. Shēma darbojas tiešām labi!
26 novembr, 2008 at 9:21
termiņdepozītam ir viens mīnuss – nav iespējams naudu izņemt ātri nezaudējot procentus, plus starpība starp krājkonta %likmi un depozītiem uz 1-3mēnešiem ir minmāla.
krājkonts protams dod mazākus procentus, bet toties nauda ir pieejama ilgākais 7 dienu laikā, ja vien nevēlies maksāt komisijas.
26 novembr, 2008 at 9:59
Pa to naudu var nopirkt masku un ieroci, kā arī daļu organizācijai, un aplaupīt kādu banku un tad nomaksāt visu kredītsummu uzreiz. Nu ja gadījumā nesanāk, Tad a) bija vismaz pamēģināts; b) kāda starpība – 20 gadus strādāt kredītam vai 20 gadus sēdēt cietumā – tur tagad esot labāki apstākļi par dažu labu pensionāru.
26 novembr, 2008 at 10:19
1. variantam ir apakšvarianti – banka (vismaz manējā) piedāvā pamatsummas daļējas atmaksas gadījumā izvēli vai nu samazināt ikmēneša maksājumu, vai arī saglabāt maksājamo mēneša summu nemainīgu, bet saīsināt atmaksas termiņu. Un pie īsiem atlikušajiem atmaksas termiņiem attiecība starp atdoto pamatsummas daļu un samaksātajiem procentiem ir daudz patīkamāka nekā sākumā 🙂
26 novembr, 2008 at 10:24
Salaveci – ja ir iespēja, aizej uz cietumu ekskursijā, kaut vai ar kādiem juristu studentiem. Apskaties šo “labo” dzīvi. Tikai nevelc labas drēbes mugurā, jo tās pievilksies ar cietuma smaku, kuru ārā dabūt nebūs viegli.
Un neaizmirsti, ka labā dzīve tur nav visiem. Vismaz ne tiem sprukstiņiem, kas tur nokļuvuši pirmo reizi un bez autoritatīviem aizbildņiem 😉
26 novembr, 2008 at 10:36
Pavisam labi būtu, ja aprēķinā tikru ieviests arī PV (present Value) jēdziens, tas padar’du 20 gadu atmaksas grafiku un tekošās darbības ar depozītiem salīdzināmus.
26 novembr, 2008 at 3:53
Labs pārskats par variantiem 🙂 It īpaši labs, jo tieši to arī tikko izdarīju, ar tādu pašu domu.
29 maija, 2009 at 2:34
[…] uzkrāju latos un noguldīju 1 mēneša depozītnoguldījumā, tādējādi pieturoties pie stratēģijas maksimāli DROŠI gūt ienākumus no liekajiem naudas līdzekļiem, ieguvu papildus ienākumus. Diemžēl līdzīgi […]