Vēl daudzu atmiņā ir 2005.gada janvāra vētra un tās sekas, kad aptuveni 390 tukstoši mājsaimniecību bija palikušas bet elektrības. Toreiz Latvenergo stradāja ārkartas režīmā, bet tik un tā daudzās vietās elektrības padeve tika atjaunota tikai pēc 2-3nedēļām.

Protams laiki mainās un daudzas lietas ir uzlabotas, daudzviet ir nomainītas gaisvadu līnijas pret kabeļiem, daudz kas ir optimizēts, tai skaitā ari darbinieki, kuru skaits šobrīd ir par 15% mazāks kā 2005.gadā. Un nu sakarā ar vispārejo krizi un resursu optimizaciju tiek plānots darbinieku skaitu vēl vairāk samazināt…

Vai tiešām par to būtu jauztraucas? Tie kas pedējā gada/divu laikā ir saskārušies ar Latvenergo sadales tīkliem un jaunu pieslēgumu izveidošanu uz savas ādas ir izjutuši ko nozīmē optimizetais darbinieku sastāvs sadales tīklos, kad uz skaititāja uzlikšanu un noplombēšanu ir jāgaida mēnesis vai pat vairāk, jo esošais darbinieku skaits (īpaši pierīgā) nespēj tikt galā ar visiem pieprasījumiem.

Bet varbūt tā ir arī pareizi? Piemēram skandināvijas valstīs, kur daudzām pašvaldībam pieder savas vietejās energokompānijas parasti štatos ir minimālais darbinieku skaits, bet arkārtas gadījumos tiek piesaistīti pašvaldības iedzivotaji (kas ir apmāciti !!!) kuri palīdz novērst avariju sekas elektrotiklos.

Ko es varu izdarīt pats? Kā jau rakstīju virsrakstā nopirkt sveces, padomāt par siltākiem apgērbiem, savukārt tiem kas mājas apkures sistēmu ir nodrošinājis nevis ar pašplūdi, bet gan piespiedu cirkulāciju (uzstāditi apkures sukņi) iesaku padomāt par rezerves barošanas iespējām, ko iespejams realizēt gan izmantojot ģeneratorus, gan nobarojot elektrotīklu no automašīnas akumulatora.