Atis Slakteris sakot ka pēdējā laikā pie viņa uz ielām pienākot ļoti daudz cilvēku un uzzmundrinot un sakot atzinības vārdus.

Kādi būtu tavi vārdi ko tu gribētu pateikt valsts pārvaldei kopumā vai kādam no ierēdņiem individuāli?

Valdība šodien apsprieda likuma grozījums likumā Par akcīzes nodokli.

Rezultātā no 2009. gada 1.februāra benzīna akcīzes nodoklis tiek palielināts par 6 santīmiem/litrs, bet dīzeļdegvielas akcīzes nodoklis tiek paaugstināts par 5.6 santīmiem/litrs.
Uz pilnu degvielas bāku tas sanāk 3-4 Ls

Laikam jau pārāk daudz televīzijā, internetā un presē tiek runāts par ekonomiku un to cik tad daudz mums būs jāaizņemas. Rezultātā šonakt man bija murgi, bet varbūt apgaismība un tika nosapņots (šoreiz šī vārda tiešajā nozīmē) ka kopumā valstij tiks aizdots ne vairāk kā 9 miljardi euro.

Vienīgais kas mani šajā ļembastā iepriecina ka beidzot skaidri ir pateikts, ka lats netiek devalvēts. Protams apbēdina, ka tiek plānots paaugstināt PVN par 3%, jo tā kā PVN tiek audzēts katrā preces sagādes posmā starp izejvielu un pircēju veikalā, realitātē izejot precei caur šīs ķēdes 5-10 posmiem, gala cena var pieaugt arī par visiem 8-10%.

Tad, nu kamēr vēl ir palikušas vismaz 6 stundas līdz “nepietuvinātie” uzzinās par to cik daudz mums tiks aizdots, paspekulēsim un izteiksim savus vērtējumus.

* SVF- starptautiskais valūtas fonds
PVN – pievienotās vērtības nodoklis
LVL – Latvijas lats

via www.jy.lv

Pastāstīšu par situāciju ar ko šodien nācās saskarties:

Radinieks ir ielikts Ādažu slimnīcā un tika veiktas sākotnējās izmeklēšanas. Tagad ārsts uzskata, ka ir nepieciešams veikt datortomogrāfiju lai precīzi noskaidrotu slimības iemeslu, BET….

slimnicai neesot līguma, par to ka Valsts apmaksā datortomogrāfijas pakalpojumus, tādējādi tas ir maksas pakalpojums un 45Ls. Ja nevēlas tik daudz maksāt, tad ir alternatīva: izrakstīt radinieku no slimnīcas, aizvest uz mājām, izsaukt ģimenes ārstu mājas vizītē, lai tas izraksta norīkojumu uz datortomogrāfiju. un būs jamaksā 2,50Ls. Tad pēc nedēļas jaierodas uz to pašu slimnīcu un javeic datortomografija ar to pašu iekārtu.

Un šoreiz nav runa par to kā ietaupīt 40Ls un samaksāt 2,5Ls nevis 45Ls, bet gan par to marazmu, ka slimnīcas ārsts saka ka ir jātaisa datortomogrāfija, bet nosūtījumu var izrakstīt tikai ģimenes ārsts un tikai tad ja pacientu izraksta un fiziski izved no slimnīcas.

Daudziem ir kredīts par dzīvokli, kura atmaksas termiņs ir 10 un vairak gadi. Tāpat daudziem (diemžēl mazākam skaitam) reizēm izdodas saņemt paprāvākas naudas summas, kuras varētu novirzīt kredīta pamatsummas džešanai.
Šodien apskatīsim situāciju, kad ir ienākuši ienākumi, kuriem pretīm nestav degoši tēriņi. Tātad principā tie ir brīvi līdzekļi, kurus varētu novirzīt kredīta pamatsummas nomaksai, lai turpmāk būtu jamaksā mazāks ikmēneša kredītmaksājums, bet ir jau ari citas drošas alternatīvas, kuras būtu jāizvērtē un tad jāizlemj.

Tad nu izskatīsim visu uz praktiska piemēra: ir atlikusi neizmaksāta kredīta pamasumma 50000EURO, un atmaksas termiņš palicis 20 gadi. šobdrīd kopējā procentu likme ir 6% (ikmēneša maksājums ir 359EURO). Ir ienākuši 1000Ls, kas atbilst 4 mēnešu kredītam maksājumam, kurus varētu novirzit kredīta dzešanai.

1. variants – tiek dzesta kredīta pamatsumma
1000Ls tiek nokonvertēti uz EURO un ieskaitīti pamasummas dzešanai saglabājot kopējo atmaksas termiņu (šādu darbību daudzas bankas neuzskata par kredīta līguma maiņu un neprasa komisijas naudu). Tagad kopējās kredītsaistibas ir palikušas tikai 48600EURO un ikmēneša maksājums ir samazinājies līdz 349EURO, jeb katru mēnesi tiek ietaupīti 10EURO

2.variants – “liekā nauda” tiek ieskaitīta krajkontā
kā alternatīvu apskatām naudas ieskaitīšanu krājkontā. Ta kā dotā nauda ir paredzēta kredīta atmaksai, tad pirmkārt krajkontā naudu ieguldam tajā valūtā kādā jāmaksā kredits, mūsu gadijumā EURO. Tad nu ieguldot 1000Ls(1400EURO) krajkontā ar 4% ienesīgumu iegūstam katru mēnesi nepilnus 5EURO papildus ienākumu

Ja skatāmies virspusēji, tad izdevīgāk sanāk dzēst pamatsummu jo šādi mēnesī var ietaupīt par 5EURO vairak kā glabājot naudu krājkontā. savukārt ja izvērtējam visus riskus un aspektus, tad varam atrast sekojošas priekšrocības 2.variantam:

• gadījumā ja arī rodas finanšu grutības, nav nepieciešams uzreiz iet uz banku runāt par kredīta brīvdienām, jo ir pieejams 4 mēnešu kredītmaksājumu buferis, ko izmantot ikmēneša kredītsummas segumam
• ja rodas pēkšņi neparedzēti tēriņi no kuriem nevar izvairīties (slimība, avārija, mācību maksa utt.) ir pieejami savi naudas līdzekļi un nav nepieciešams iet uz banku formēt patēriņa kredītu, kuru var arī neiedot.

Tāpēc saliekot kopā visus plusus un mīnusus, manuprāt pareizākais variants ir uzturēt drošības rezervi, 4-6 mēnešu kredītmaksājumu apjomā, krājkontā un tikai kad ir uzaudzēts šāds te rezerves buferis, var sākt no brīvajiem līdzekļiem veikt kredīta pamatsummas atmaksu pirms termiņa.

Mūsu universālie ministri nespēj beigt mūs pārsteigt ar domu graudiem. Nu Slaktera kungs atkal ir izcēlies un noradijis ka viņa ministrijā tiešie darba pienākumi tik ļoti traumē ierēdņus, ka tiem ir nepieciešams sniegt morālu kompensāciju premijas veidā – vidēji 490Ls pēc nodokļu nomaksas.

Paanalizēsim nedaudz vairāk Slaktera kunga teikto un noskaidrosim cik tad virsstundu ir iztērējuši darbinieki, ja jau šo 490 latu prēmiju ir iespējams nosaukt par “Izmaksātā prēmija uzskatāma vien par morāli stimulējošu saspringtajos darba apstākļos, tā nav samērojama ar speciālistu intelektuāli un tehniski ieguldīto patieso darba apjomu. “

Ja pieņem ka vidējā alga PEC NODOKĻIEM finanšu minstrijā ir vismaz 800 lati, tad 490 latu prēmija atbilst 30% mēneša darba laika, tātad sanāk ka darbinieki virstundās pie budžeta projekta izveidošanas ir nostrādājuši vismaz 50 stundas. Slaktera termins “nav samērojama” norada ka realais nostradāto stundu skaits ir visamz 2 rezies lielāks, tātad kopā vismaz 100 virsstundas.
No tā varam secināt ka ministrijā pēdejo 2 mēnešu laikā katrs prēmētais darbinieks ir pavadījis virsstundās ap 50 stundām. Tatad pedejos 2 mēnešus ministrijas darbinieki vainu katru dienu stradāja lidz 8-9vakarā vai arī strādāja papildus visas brīvdienas pa 6 stundām dienā.

Nesaku, ka darbinieki nav pelnījuši prēmijas, bet – daudzi ekonomisti vēl vasarā norādīja ka 2009.gada budžets tiek izstrādāts nekvalitativi un tajā iestradātās IKP pieauguma prognozes ir nereālas. Tadejadi vai būtu pareizi izmaksāt prēmijas, īpaši tiem kas prognozē IKP pieaugumu, par produktu kas ir nekvalitatīvs (atrauts no realās situācijas un balstīts uz rožainām prognozem), ja jau tas ir jāpārplāno neskaitamas reizes.

Lai nokļūtu Somijā ir iespējams izvēlēties vienu no diviem variantiem:

• lidmašīna (Air Baltic, Finair)
• prāmis (Tallink, Superseacat, VikingLine utt)

No izmaksu viedokļa (ja biļeties iegādājas laicīgi) abi brauciena veidi izmaksā salīdzinoši vienādi, tomēr ja dodies uz Somiju ilgāk kā uz pāris dienām labāk tomēr izvēlēties braukt ar savu automašīnu un izmantot kādas prāmju kompānijas pakalpojumus, jo šādi ir iespējams gan apceļot Somiju gan paņemt līdzi vairāk bagāžas (informācijai – AirBaltic iekasē 6Ls par katru bagāžas vienību).

Vienīgais, kas jāņem vērā pirms braukt ar savu auto -jā būt skaidram, kur liksi savu automašīnu, jo lielveikalu stāvvietās ir stāvēšanas laika limiti (bet daudzos arī maksas automāti), bet uz ielām bez maksas stāvvietu praktiski nav, bet tās kuras arī ir ir vainu pilnībā aizņemtas vai arī ir dienas laikā maksā ap 1,6EURO/stundā.

Tāpat neaizmirstiet par navigāciju. Un šeit nelīdzēs papīra kartes, jo Helsinku ceļu tīkls ir tik attīstīts un sazarots, ka pat ar visu navigācijas iekārtu ir iespējams nogriezties nepareizā vietā uz neskaitāmajiem divu un triju līmeņu krustojumiem. Lai justos droši pilnībā pietiek ar Nokia E/N-sērijas telefonu, pieinstalētu NokiaMaps/TomTom Navigator 6 aplikācju un GPS iekārtu (ja vien nav iebūvētais GPS).

P.S. Jā un vēl neaizmirstiet -tikko nobrauksiet no prāmja tā Somu policija palūgs piestāt malā, uzrādīt dokumentus kā arī bagāžnieka saturu. Nu nepatīk viņiem nummurzīmes ar LV izcelsmi.

Par laimi tikai gadījumos ja jūs iebāžiet biksēs telefonu sarunas laikā.

Nesenais pētījums kas veikts Klīvlendas klīnikā norāda uz to, ka mobilais telefons kas novietots 2,5 centimetrus no spermas parauga un ieslēgts “sarunas režīmā” samazina spermas kvalitāti (samazinās spermatozoīdu kustīgums un dzīvotspēja). Tomēr zinātnieki atzīst, ka viņu testēšanas metode nav pilnībā objektīva, jo testēt spermas paraugu kolbā neesot tas pats kas pakļaut testiem vīrieša sēkliniekus, kurus aizsargā āda un audi.

Ieteikums no manis – nerunājiet tupus pa mobilo telefonu, jo šādi jūs samaziniet attālumu starp mobilo tālruni un sēkliniekiem