Eksperiments ar ekonomiku

Interesē navigācijas ierīces iegāde.

Varbūt kādam ir pieredze ar dažādiem risinājumiem un var ieteikt optimālāko risinājumu, lai iegādājoties iekārtu būtu gan pēc iespējas plašāks Baltijas pārklājums (Skandināvija laikam jau visiem ir 99,9%), gan arī būtu iespējams kādu laiku atjaunot kartes bez maksas.

Uz ko ir jāvērš īpaša uzmanība pērkot navigācijas ierīci?

Kādas funkcijas ir “must have” un kādas ir nevajadzīgas?

Šoreiz risinājums mobilais telefons+GPS ierīce neder.

Ir tāds teiciens: “Nevajag baidīties no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem! “

Pēc savas būtības šis teiciens ir pareizs un es tam pilnībā piekrītu, bet ir viens liels BET. Šis teiciens darbojas vienīgi augošā tirgū, kad aug patēriņš un ir samērā viegli palielināt ienākumus palielinot vainu ražošanas apjomus vai arī cenas. Diemžēl situācijā kad tuvojas krīze un ir skaidri redzams, ka tuvākajā laikā tiek samazināti izdevumi visos ekonomikas sektoros, tad vienīgais veids kā pārdzīvot līdz labākiem laikiem ir samazināt izdevumus.

Kā to pareizi izdarīt pēc iespējas mazāk kaitējot sev? Mans uzskats šajā jomā ir sekojošs:

1. jānoskaidro savs ikmēneša ģimenes budžets
2. jāsastrukturē budžets pa izdevumu pozīcijām
3. jāsaliek prioritātes starp dažādiem izdevumiem
4. jāizvērtē dažādu otrškirīgo pozīciju ietekmi uz budžetu un jāatsakās no tām līdz labākiem laikiem

Iespējams ka šajā vietā kāds no jums padomās: “Atkal teorija, grāmatu citāti un tukša muldēšana.”, bet tā tas nav. Jo šeit netiks publicēti citāti no ekonomikas grāmatām, bet jums tiks piedāvāts rakstu kopums kā praktiski veikt savu līdzekļu uzskaiti analīzi un optimizēšanu.

No pieredzes varu teikt, ka uzsākot plānot ģimenes budžetu samērā īsā laika posmā ir iespējams samazināt aili nezināmie izdevumie no 20% līdz 2-3% no ģimenes ienākumiem.

*

Izskatās ka Latvijai tuvojas jauns “hot topiks” un ja agrāk uz katra stūra visi runāja par nekustamo īpašumu un kvadrātmetra tirgus cenu, tad šobrīd arvien vairāk dažādu mēdiju slejas aizņem tādi vārdi kā krīze, recesija, budžeta deficīts.

Lūk tikai viens piemērs no daudzajiem – avīzes “Dienas Bizness” mājas lapa. Trīs dažādas tēmas, bet visas par to cik tuvu ir šī mistiskā krīze.

Ja kādam liekas, ka tas ir tikai “hot topiks”, ar ko pabaidīt iedzīvotājus un aizpildīt avīzes slejas, tad lūk analītisks bankas ziņojums, kur sadaļai par Latviju (34.lappuse) ir skaists virsraksts “The party is over”.

Kā tas ietekmē blogu? Blogs maina koncepciju un nosaukumu.

Turpmāk bloga moto būs “Dzīvošana nedaudz piedomājot”, bet saturā parādīsies raksti par to kā tad pārdzīvot šo recesiju, pat ja jums nav uzkrātas liekas tauku rezerves pa tiem dažiem treknajiem gadiem kas itkā bija. Pamatā šeit būs paša analītiski raksti un pārdomas par pieredzi un dažādiem problēmu risinājuma veidiem, kas palīdz ikdienā kontrolēt izmaksas un uzlabot naudas maciņa stāvokli.

P.S. Starp citu, cik % no izdevumiem mēnesī jums ir neuzskaitītie, jeb tādi kam jūs nevariet precīzi pateikt kur un kam tie tika iztērēti?

Esi nobriedis iegādāties īpašumu, bet iekš ss.lv joprojām neko nevari atrast? Arī tiesu izpildītāju izsolēs piedalīties nesanāk, jo nespēsi nomaksāt nosolīto summu bez hipotēkas uzlikšanas uz īpašumu?

Hansabanka piedāvā jaunu risinājumu – piesakies uz parādnieka īpašumu vēl pirms to ir izlikuši ūtrupē.

Brīnies, kā tā. Jā, tieši tā.
Hansabankas kredītspeciālists šodien piedāvāja iereģistrēties te, jo viņiem redz esot daudz problemātisko kredītu ar jaunbūvēm un dzīvokļiem un tad nu caur šejieni tos pa kluso piedāvā interesentiem.

Daudziem varētu likties, ka mans apgalvojums ir aplams, jo kā gan degvielas tirgotājam var būt izdevīga cenas krišanās. Bet veicot degvielas cenu izmaiņas monitoringu 75dienu garumā nonācu pie sekojošiem secinājumiem: degvielas mazumtirgotājam ir izdevīgs cenu kritums, jo vidējā starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu šajā periodā ir 6sant/litrs.

Bet nu vairāk par pētījumu un tad rezultāti un secinājumi:

(vairāk…)