Pirmais solis, kas jāizdara, lai saprastu kāpēc naudas ir tik cik viņas ir, un reizēm mēneša beigās ir jāiegrožo izdevumi ir sastādīt ģimenes budžetu.
Vispārīgi runājot ģimenes budžetu veido ienākumi un izdevumi, kas rezultējas naudas pārpalikumā vai tieši otrādi iztrūkumā mēneša beigās. Lai šos ienākumus un izdevumus varētu precīzi izprast ir nepieciešams veikt uzskaiti, kam lieti noder vai nu jau gatavi vai paša pielāgoti uzskaites rīki.
Budžeta plānošanai ir pieejama gūzma ar dažādiem rīkiem, sākot no excel veidnēm un beidzot ar visādiem komercproduktiem. Latviešu valodā ir pieejama Tildes Biroja instalācijā ietilpstoša excel veidne Ģimenes budžets.

Personīgai lietošanai es izmantoju paša veidotu excel veidni, kas divu lietošanas gadu laikā ir pārdzīvojusi virkni pārbūvju un pilnveidošanu, kas rezultējies ar to ka ir iespējams redzēt kā dažādu izdevumu dinamiku, tā arī kopainu.

Bet nu pārejam pie budžeta uzskaties principiem.
1. Taisīt vienotu uzskaiti, vai atsevišķu -vienu vīram, otru sievai? Manuprāt tas ir atkarīgs no tā kas tiek darīts ar naudu ģimenē un kā tiek veikti maksājumi. Zinu piemērus kur vīrs atdod visu algu sievai, un tā izrīkojas ar visu ģimenes budžetu, vai arī ģimenē pelnītājs ir viens, tad nu tādā variantā pilnīgi pietiek ar vienu excel, kuru uztur “maka turētājs”.
Parasti jau tomēr ģimenē tēriņi ir sadalīti un viens maksā par vieniem izdevumiem, bet otrs par citiem. Tad nu arī vismaz sākotnēji labāk pieturēties pie divām atsevišķām uzskaitēm, bet pēc vienota standarta. Manā ģimenē sākotnēji uzskaitu veicu tikai es, bet kad pēc laika otra pusīte redzēja ka no tā ir jēga un ka var skaidri saprast kur tad pazuda visa alga, tagad nu jau kādu laiku arī viņa uzskata izdevumus.
2.Vai man jāgaida 1.janvāris lai sāktu uzskaiti? Nebūt nē. Uzskati var sākt jebkurā brīdi, pat pāris mēnešus atpakaķ (ja ir no kurienes paņem idevumu vēsturi, teiksim internetbanka).
3. Par kādu periodu man rēķināt naudas? Optimālākais variants ir viens mēnesis. Galvenais dzelžaini ir jāpieturas pie principa ka tas ir vienā un tai pašā datumā, pie tam labāk ja šis atskaites datums ir izvēlēts īsu periodu pirms algas dienas. Man optimālākais variants bija izvēlēties par atskaiti katra mēneša 1.datumu, jo internetbankā visvieglāk ir dabūt atskaites “Par šo mēnesi” un “No iekpriekšējā mēneša sākuma”
4. Vai tiešām tagad man būs jāvāc visi čeki? Tieši šis monents ir galvenais klupšanas akmenis jebkurā budžeta uzskaitē – aizmirsts čeks, kuru pēc pāris dienām jau esi aizmirsis un rezultātā nespēja uzskatīt visus izdevumus. Kā to risināt? Manā gadījumā – ar bankas karti. 98% no visiem maksājumiem ko veicu ir vainu caur internetbanku vai ar karti, rezultātā arī pēc mēneša atverot konta pārskatu ir iespējams redzēt kādas summas un kurā veikalā ir atstātas.
5. Cik tev ir alga? “Nu alga man ir TIK, un tad vēl ir reizēm prēmijas, kāda haltūra un tā. Kopā sanāk kautkur ap ŠITIK, reizēm šitik”. No šī teikuma mēs redzam, ka ienākumi sadalās regulārajos un neregulārajos, tāpēc arī kā izdevumus tā arī ienākumus ir vēlams strukturēt, lai ilgstošā laika posmā varētu paredzēt garantētos un negarantētos ienākumus.

Tad nu tiem kas vēlas pamēģināt paplānot savu budžetu, mājasdarbs uz nākamo reizi:
1. padomāt vai jums būs 5-10 minūtes pāris nedēļā lai ievadītu excelī datus
2. paskatīties internetbankā pa cik vecu periodu variet “savilkt kopā galus”
3. izlemt kurš datums būs atskaites punkts
4. noskaidrojiet priekš sevis cik jums ir regulārā alga, cik prēmijas un cik haltūras

Gaidiet nākamo rakstu, kurā būs aprakstīts gan izdevumu sadalīšanas princips, gan būs arī excel kurā var ielikt savus ciparus un redzēt pirmos rezultātus.