Neko jaunu jau nestāstīšu, jo visu jau stāsta gan dažādie bukleti, gan visādi DBS instruktori. Vienīgais ko varu teikt par savu personīgo pieredzi:
- Izvēlamies optimālos pārnesumus – negriežam motoru līdz sarkanai joslai, kā arī nekožamies krustojumos ar citiem
- Pilsētas/piepilsētas braukšana īpaši pie lielas auto plūsmas visefektīvākā ir iekļaujoties plūsmā. Nav nekādas jēgas no ātriem uzrāvieniem, apdzīšanas un tad bremzēšanas. Maksimums ko var vinnēt 2-3 minūtes ceļā no juglas līdz raiņa bulvārim.
- Mēģiniet saskatīt nākamā krustojuma gaismas, ja tur iedegas dzeltenais tad vairs nav jēga gāzēt un pēctam bremzēt, lieciet brīvgaitā un ripinieties uz priekšu. šāda braukšana kopējo plūsmu nebremzē, jo labā tehniskā stāvoklī esošs auto var mierīgi noripot ar inerci līdz nākamajam krustojumam nezaudējot ātrumu.
- Sekojiet plūsmai priekšā. Ne vienmēr 3josla ir visātrākā visā ceļa posmā. Braucot vienu un to pašu maršrutu ik dienu ar laiku izkristalizējas pareizais joslu sadalījums un secība kā braukt. Tā piemēram uz brīvības ielas pirms VEF tilta visātrākā ir vidējā josla (reizēm ja nav trolejbusu un malā stāvošu auto, tad pat pirmā) nevis 3 josla kā tas varētu likties. Tad nu arī izvēlamies pa kuru braukt.
- ja priekšā ir korķis vai ceļa remonti, tad no degvielas ekonomijas viedokļa izdevīgāk ir nobraukt lieku kilometru pa brīvu blakus ceļu, nekā stumdīties cauri korķim. piemērs brīvības iela un ceļš otrpus dzelzceļam (nogriežās juglā pa labi un bez neviena luksofora izbrauc pa asfaltētu ceļu līdz pat sporta akadēmijai) – rezultāts neviens luksofors VS 4gab + ceļa sašaurinājumi dēļ remonta
Jūnijs 12, 2008 at 11:05
2. ptam nepiekrītu
Ekonomiski nav, bet nonākt līdz centram var vismaz pa 10-20 min ātrāk
Jūnijs 12, 2008 at 11:28
Esmu pilnīgs iesācējs un svētdienas braucējs, bet viss šeit rakstītais likās pašsaprotams līdz šim. 2 mēnešus, kopš man ir auto, tā arī braucu.
Jūnijs 13, 2008 at 1:07
Nuu.. par to otro punktu varētu strīdēties. Dažkārt mēdz braukt 10 mašīnas rindā visas ar stabiliem 50, varbūt 55. Jā, zinu, ka tieši tik ir atļautais, nevajag man to mest acīs. Parasti, ja vien ir iespēja, braucu tā, lai uz spidometra ir 70, jo tad reālais ātrums ir kādi 65. Dažkārt braucu arī ar 75, tuvu 80. Bet es to tā vienmērīgi daru, nevis strauji uzgāzējos, tad strauji bremzējos. Braucu ātri, ja ir vieta, kur to darīt, ja priekšā neviena nav vai ir ērti tikt garām, bet asiem manevriem. Un viens no argumentiem ātrākai braukšanai – ekonomiskāk. Ar piekto robu braukt uz 70-75 sanāk ekonomiskāk, kā ar ceturto uz precīzi 60. Ar piekto robu pie 60-65 man ir vēl pa zemu apgriezieni, motoram tas nepatīk. Tad nu braucu ar savu ātrumu un šur tur tiešām nesmuki aizbraucu dažiem garām pa pretējo joslu. Jo ciet nevaru, kad kāds toč uz 40 čunčina un man tāpēc jāmet ātrums nost, tad atkal jāgāzē. Napig man lohu dēl sava degviela lieki jātērē.
Par trešo punktu. Ja ar interci tomēr ir pa īsu, ieštepselējam augstākā robā uz brīdi, minimāli uzgāzējam. Labi, tas no auto atkarīgs un viņa kārbas. Man teiksim priekš 60 kmh piektais robs ir pa augstu, lai brauktu, bet pietiekams, lai ripinātos, nezaudējot esošo ātrumu.
Mjā, bet vispār lasu un brīnos, kur tev entuziams šitā ņemties. Ok, eksperimenta pēc ok. Es arī esmu centies izmērīt, cik saabs ēd, ja brauc pieklājīgi. Secinājums – ja braucu kā totāls opis, varu dabūt pilsētā arī 8 litrus, kas apgāž mītu, ka lielie, jaudīgie motori un lielās mašīnas pilsētā rij dapiga. Tieshi otradi – ja kāds ar savu mazmotora sūdu brauktu ar tādiem pat paātrinājumiem, kā es ar saviem 225 zirgiem, tad viņam būtu 10 litri toč patēriņš – jo visu laiku jāgriež sarkanajā, lai turētu man līdz. A lielais motors arī pie zemiem apgriezieniem ir stiprs, lai dinamiski pārvietotu manu dirsu. Labi, te vairāk griezes momentam lielāka nozīme, kā zirgiem. Un lielam motoram grieze ir labāka. Paskatamies, kā iet trīslitrīgais turbodīzelis s300 mersis, cik viņš sver un cik rij! Ideāls salikums.
Nu vot. Un tad es sāku rēķināt – ja braucu kā sēne, man ir 8 litri. Ja braucu agresīvi, pie krusta kožot bembjus ārā, tad vairāk par 13-14 dabūt nevar, bet nu tas arī ir toč minot ļoooti sirsnīgi un svilinot riepas. Ja brauc tā vidēji – 10-11 litri turās. Tas ir ieskaitot to, ka šad tad jāpaskrienas, jāparāda bembim viņa vieta.
Tā varētu braukt ar 10 litriem. Un vai ir jēga spiest uz tiem 8? Nē. Jo man nobraukums baigi vairāk par štuku mēnesī nesanāk. Tātad 20 litru atšķirība. Ok, pieņemsim 20 latu atšķirība. Tas ir sūds, labāk braucu kā man patīk un piemaksāju tos pārdesmit latus. 
Jūnijs 13, 2008 at 9:23
salviz:
paskaidro lūdzu kā var intensīvas plūsmas apstākļos nokļūt centrā par 10-20 min ātrāk ja viss ceļš no juglas līdz brīvības piemineklim aizņem 30min. Tas nozīmē ka ir iespēja kautkādā veidā 2reizes ātrāk pārvietoties?
Pats esmu ne reizi vien ciemiņus no mājām uz pēdējo vilcienu vedis – lidojot sanāk ka ādaži-dzelzceļa stacija-ādaži = 55minūtes. Ja grib ātrāk tad ir jābrauc uz 90 pa pilsētu.
Edijs:
situācija jau ir tāda ka ja es viens brauktu un tikai sevi apdraudētu ar ātrumu tad ok, bet ir jau arī pasažieri kam tas nepatīk, ja ir Zivtiņš ar saviem foto radariem un tā var turpināt. Nafig man vajag pa pilsētu ņemties un nēsāties, ja juglas korķi esmu izbraucis labi ja 2 minūtes ātrāk. Protams ir reizes kad var i uzspiest krustā lai parādītu ar ko atšķiras turbodīzelis no benzīnnieka, bet vairumā gadījumu no tā nav jēgas:)
laikam vecs palieku…:)
Un vispariba jau shis ir tikai eksperiments lai redzetu kads ir efekts un rezultats, jo tikai veicot pilnvērtīgu analīzi ir iespējams izvērtēt kura braukšanas taktika ir efektīvāka un meginat pie tas pietureties.
Jūnijs 14, 2008 at 3:09
“pie krusta kožot bembjus ārā”
Kas tas par sviestu? Braucu ar bembi un ik pa laikam kaut kāds pirdiens mēģina mani “izkost” ārā. Un zinat, ko es daru? Es mierīgi palaižu garām, jo man ir kauns skrieties ar visādiem ķēmiem ar zemu pašapziņu, man tāpat ir pietiekoši augsts IQ, pašapziņa un pietiekoši kruta mašīna, lai man vajadzētu vēl “kosties” ar kādu, lai ko pierādītu.
Manuprāt uz krustojumiem skrienās tikai vadītāji ar zemu pašapziņu (lasi – tie, kuriem krāniņš par īsu).