Neko jaunu jau nestāstīšu, jo visu jau stāsta gan dažādie bukleti, gan visādi DBS instruktori. Vienīgais ko varu teikt par savu personīgo pieredzi:

  1. Izvēlamies optimālos pārnesumus – negriežam motoru līdz sarkanai joslai, kā arī nekožamies krustojumos ar citiem
  2. Pilsētas/piepilsētas braukšana īpaši pie lielas auto plūsmas visefektīvākā ir iekļaujoties plūsmā. Nav nekādas jēgas no ātriem uzrāvieniem, apdzīšanas un tad bremzēšanas. Maksimums ko var vinnēt 2-3 minūtes ceļā no juglas līdz raiņa bulvārim.
  3. Mēģiniet saskatīt nākamā krustojuma gaismas, ja tur iedegas dzeltenais tad vairs nav jēga gāzēt un pēctam bremzēt, lieciet brīvgaitā un ripinieties uz priekšu. šāda braukšana kopējo plūsmu nebremzē, jo labā tehniskā stāvoklī esošs auto var mierīgi noripot ar inerci līdz nākamajam krustojumam nezaudējot ātrumu.
  4. Sekojiet plūsmai priekšā. Ne vienmēr 3josla ir visātrākā visā ceļa posmā. Braucot vienu un to pašu maršrutu ik dienu ar laiku izkristalizējas pareizais joslu sadalījums un secība kā braukt. Tā piemēram uz brīvības ielas pirms VEF tilta visātrākā ir vidējā josla (reizēm ja nav trolejbusu un malā stāvošu auto, tad pat pirmā) nevis 3 josla kā tas varētu likties. Tad nu arī izvēlamies pa kuru braukt.
  5. ja priekšā ir korķis vai ceļa remonti, tad no degvielas ekonomijas viedokļa izdevīgāk ir nobraukt lieku kilometru pa brīvu blakus ceļu, nekā stumdīties cauri korķim. piemērs brīvības iela un ceļš otrpus dzelzceļam (nogriežās juglā pa labi un bez neviena luksofora izbrauc pa asfaltētu ceļu līdz pat sporta akadēmijai) – rezultāts neviens luksofors VS 4gab + ceļa sašaurinājumi dēļ remonta